trešdiena, 2014. gada 11. jūnijs

Mana pirmā tirdziņ' pieredze!

Jau iepriekš rakstīju un aicināju Jūs visus apmeklēt lielo ikgadējo gadatirgu Brīvdabas muzejā, kur šogad savu dalību biju pieteikusi arī es. Gadatirgus aizvadīts un pārdzīvots, tagad varu padalīties kā man gāja!

Šis bija mans pirmais gadatirgus Brīvdabas muzejā un pirmais tirgus vispār. Tāpēc satraukums bija liels un tagad attiecīgi ir daudz ko pārdomāt un daudz ko secināt.
Pirmajā dienā, lai arī cilvēku bija šausmīgi daudz, tirgošanās īsti nevedās... Atpelnīju dalības maksu un vēl bišķiņ. Bet otrajā dienā, lai arī cilvēku bija ievērojami mazāk un gadatirgū vispār valdīja tāda mierīgāka atmosfēra, man veicās daudz labāk. Īstenībā gāja pat ļoti labi! Varbūt tāpēc, ka lielais satraukums bija atstāts pirmajā dienā, bija radusies lielāka pārliecība par sevi un biju jau pieradusi, ka cilvēki ir dažādi un attiecīgi stāstamajam par savām darinātajām lietām ir jābūt dažādam! :) Tātad nopelnīt jau galu galā sanāca. Mērķis bija atpelnīt dalības maksu un sev pusdienas abām dienām, mērķi izdevās izpildīt pilnībā ar pietiekami lielu uzviju! Par to, protams, liels gandarījums un prieks!

Prieks arī par to, ka šis sanāca labs reklāmas pasākums, jo daudzi interesējās, kur manas lietas ir nopērkamas ikdienā, paņēma vizītkartes un solījās iepirkties "Ideju kreļļu" internetveikalā! Vai tā būs, to tad redzēšu!

Prieks arī par tik daudz labiem un atzinības pilniem vārdiem, ko saņēmu šajās divās dienās. Tie, protams, iepriecināja un iedvesmoja turpināt darboties tālāk!

Bet... ir jau, protams, lietas, par kurām tik liels prieks nav. Manas darinātās lietas tomēr ir paredzētas pavisam maziem cilvēciņiem, ir piedomāts pie tā, ka mazulim gribēsies to iebāzt arī mutē, bet te... katram garāmgājējam gribas aptaustīt un apčamdīt tik ļoti interesanto un atraktīvo Montessori bumbu, turklāt gadatirgus notika brīvā dabā, mežā, kur cilvēki sacēla nu ne mazums putekļu...

Konkurenti jau arī mierā nesēž! Brīžiem likās tā jocīgi, ka pienāk cilvēks ar dalībnieka aproci uz rokas un neuzdodot nekādus jautājumus rūpīgi izpēta kā viens vai otrs produkts ir dabūts gatavs un aiziet... Tagad gaidu, kuram parādīsies kas līdzīgs! :)

Bet kopumā par gadatirgu ir palikušas priecīgas atmiņas! Otrās dienas beigās bija pat žēl, ka viss ir beidzies. Sajūta tāda kā pēc Dziesmu svētkiem! :) Īpašs prieks par visiem satiktajiem cilvēkiem - gan par labajiem draugiem, gan zināmajiem, bet sen nesatiktajiem cilvēkiem, gan arī par iepazītiem jauniem!

Pavisam īpašs prieks bija satikt Kristīni, kura iemūžināja manu pirmo dalību gadatirgū man vienīgajās pieejamajās bildēs! Paldies Tev!

Foto - Kristīne Jakadela

Un vēl īpašs prieks par foršo kaimiņbūšanu ar Vaidava Ceramics puišiem par atbalstu, uzmundrinājumu un fantastiski skaistajām bļodām! Paldies!

Bet visīpašākais paldies mana jaunākā dēla krustmātei Rudītei, kas bija ar mani kopā šīs abas dienas - palīdzēja tirgoties, palaida pusdienās un vienkārši bija līdzās! Liels, liels paldies Tev!

Tagad kaļu plānus jau nākamajam gadam! 





6 komentāri:

  1. Malacis! Šis bija tirgus, kur beidzot arī es gribēju piedalīties, bet atkal jau aizņemtības dēļ nokavēju. Nākošo gad jau laicīgi jāierksta plānotajā!
    Laura, Tavas bumbas super! Reiz 1 tādu uzšuvu dāvanai uz raudzībām, tas ir tik smalks un darbietilpīgs process, bet rezultāts liels gandarījums! ;)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, šis arī man bija/ir vienīgais tirgus, kur gribējās piedalīties. Lai gan tagad "āķis lūpā" un gribas pamēģināt vēl kādu :)
      Un paldies par labiem vārdiem! Katras bumbas tapšanas procesā patiešām ir jāiegulda liels un pacietīgs darbs.. bet man jau visas lietas tādas! Esmu jau pati pieradusi, ka nemāku izdomāt neko vienkāršu! :)

      Dzēst
  2. Katru gadu apmeklēju šo gadatirgu un eju kā uz muzeju - ne tik daudz pirkt, cik apskatīties, ko jaunu amatnieki pa gadu ir paspējuši sarūpēt. Un zini - cepuri nost! - ir ko redzēt! Eju smelt iedvesmu, papriecāties par čaklīšiem un viņu idejām un vienkārši saturīgi pavadu dienu. Citu izstrādājumus neapčamdu, nepētu izgatavošanas knifus, idejas nezogu (vismaz ne tādā līmenī, lai pēc tam ar to naudu pelnītu). Bet atsevišķas lietas, kuras patika, "nofotogrāfēju atmiņā", lai vēlāk pati izgatavotu, jo bieži vien likās, ka prasītā cena ir par lielu reāli ieguldītajam darbam, laikam un materiāliem. Piemēram, diezgan vienkārša matu bante mazam skuķēnam par 28 eiro.. Zinot, cik pelna vidējais latvietis un, ka matu bante tomēr tikai tāda smukumlieta vien ir, tad, manuprāt, mazliet par šerpu prasīt tādu ciparu. O.k. diskutabls jautājums.
    Par ideju zagļiem - ar to man šķiet ir jārēķinās, ka tādi bija, ir un būs. Piemēram, attīstošie kubi man asociējas tikai ar Laini un MammasRokām, bet tagad tādus šuj daudzi; piespraužamās košās bantes jeb tauriņi - ar Penelopes tauriņiem, bet nu jau skatos, ka pilni draugi un facebooks ar pakaļdarinājumiem; saucamās harēmbikses sāka šūt Ulmaņpants un Priekabikses (cik es biju novērojusi), bet nu jau arī tādu šuvēju ir saradies krietns pulciņš. Negribētu celt sev asti gaisā, bet, kad sāku taisīt atstarotājus ar Latvijas karoga lentīti un tautisko rakstu lentēm, nebiju nekur iepriekš tādus redzējusi tirgojam, toties tagad ir ieviesušies kopētāji, piekam, kopēts tiek precīzi - viens pret vienu. Nepatīkami, protams, bet man šķiet, ka bez tā iztikt nevar. Tas, kā sevi nomierinu šādās reizēs, ir doma: ja reiz esi spējīgs vienu ideju ģenerēt, esi spējīgs ģenerēt arī daudzas citas, atšķirībā no tiem, kuri nodarbojas ar kopēšanu. Kā arī nereti kopētais izstrādājums kvalitātes ziņā tomēr netur līdzi oriģinālam :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par Tavu komentāru!
      Protams, protams, ka ideju zagšana ir normāla parādība... to saprotu un esmu pie tā jau pieradusi! Tikai sēžot mājās pie datora un tirgojot savas lietas tikai internetā es to kaut kā tik tieši neizjūtu (tikai ik pa laikam nejauši uzduros līdzīgām lietām). Bet tur gadatirgū tas laikam brīžiem notika man nepieņemami atklātā veidā!

      Un patiesībā šāda konkurence jau nāk arī par labu mums pašiem, jo neļauj ieslīgt pašapmierinātībā, visu laiku ir jābūt nomodā un jādomā un jārada jaunas, skaistas un interesantas lietas!

      Dzēst
  3. Pati tirdziņos neesmu tirgojusies, bet par šādu nekaunību gan esmu dzirdējusi. Ne tikai apčamda, izčeko, vēl arī nofotografē un iztaujā kas, kur, kad un kā, un ja tu nestāsti, tad pēc brīža ierodas jau divatā, lai izfunktierētu, kur tas noslēpums slēpjas :) Kā saka mans brālis - latvietis latvietim latvietis :)

    AtbildētDzēst
  4. super! dievinu rokdarbu tirdziņus!
    lai veicas!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...