trešdiena, 2013. gada 27. novembris

Smilšu burti un cipari

Kamēr apkārt brūk jumti un krīt valdība, tikmēr ikdienas dzīve turpinās. Neskatoties uz visu apkārt notiekošo man tāpat ir jāpabaro un jāapģērbj bērni, man ir jāiečukst viņiem ausī "Es Tevi mīlu" un starp ikdienišķiem lēmumiem, kādu ziemas kombinzonu šogad pirkt un ko dot vakariņās, ir jāpieņem arī daudz būtiskāki lēmumi - par viņu veselību, izglītību u.t.t.
Pēdējā laikā domājot par savu bērnu izglītības iespējām, esmu pieķērusi sevi pie domas, ka man patīk ideja par mājmācību. Šoreiz neiedziļināšos šīs metodes plusos un mīnusos, jo šī ideja arī manā galvā nav akmenī kalta. Nenoliedzu iespēju, ka beigās bērnus palaidīšu pavisam parastā skolā. Galu galā lēmums mums ir jāpieņem tikai pēc 2,5 gadiem!
Bet.. ja šāda ideja kaut mazliet manā prātā dzīvo, sapratu, ka nepietiek ar to, ka es par to vien sapņoju, bet mājmācība mums ir jāuzsāk jau tagad! Lai tad, kad pienāk skolas vecums, mums jau ir izveidojies ritms un lai bērni ir pieraduši, ka mājās ir arī jāmācās.

Kādu dienu konstatēju, ka mana lielā meita (4g) diezgan labi pazīst burtus un ciparus, bet ar to rakstīšanu viņai tik labi nevedas. Uzreiz atcerējos par Montessori Smilšu burtiem, ko redzēju un aptaustīju ciemojoties pie Zanes! Un atcerējos, ka pat man pašai patika vilkt ar pirkstu pa burtu un tā rakstību "sajust". Man, protams, nebija divreiz jādomā, sapratu, ka mums vajag smilšu burtus!

Maza atkāpe - iespējams, ka ideja par mājmācību man ir tuva tāpēc, ka šādā veidā es varētu saviem bērniem dot iespēju apgūt obligāto mācību vielu, izmantojot netradicionālas metodes. Jo, ja ir iespēja kaut ko darīt citādāk, man vienmēr gribas, ja ne lietot, tad vismaz to pamēģināt...

Tāpat arī šoreiz, tā vietā, lai saliktu punktiņus un liktu tos meitai savienot (atceros, ka man skolā šādā veidā mācīja burtu rakstību), es izdomāju uztaisīt smilšu burtus un pamēģināt mācīties rakstīt mazliet citādākā veidā!

Montessori smilšu burtu galvenais mērķis ir iepazīt skaņai atbilstošo simbolu, izmantojot ne tikai redzi un dzirdi, bet arī tausti! Bērns velkot ar pirkstu sajūt burta līnijas un tas viss viņam paliek muskuļu atmiņā.


Šo materiālu, spriežot pēc sava twitter konta, es taisīju jau sen - pirms 3 nedēļām. Tāpēc varu padalīties arī pieredzē, jo esam jau diezgan daudz ar šo materiālu strādājuši. Pieredze rāda, ka šie burti patīk ne tikai manai četrgadniecei, bet arī divgadīgajam brālim. Viņš sēž cītīgi blakus un mēģina ar savu pirkstiņu izvilkt visus burtus, lai gan interese par burtiem kā tādiem viņam īsti vēl nav. Bet mana četrgadniece mēģina katru burtu un ciparu paralēli ar zīmuli uzvilkt arī uz lapas un prasmes ir ievērojami uzlabojušās!

Šos smilšu burtus var nopirkt jau gatavus, taču es nolēmu gatavot pati. Es to darīju diezgan vienkāršā veidā. Oriģināli tiem būtu jābūt uz koka plāksnītēm, tomēr es izmantoju cietu kartonu. Izgriezu pareiza izmēra kartiņas, nokrāsoju tās atbilstošās krāsās - līdzskaņus rozā, patskaņus zilus, bet ciparus - zaļus. Un ar smilšu maisījumu (smiltis + PVA līme + baltā krāsa) uzrakstīju burtiņus. Man gan krāsa gadījās tāda, kas pēc tam krāso pirkstus, tāpēc tumšākās plāksnītes nolakoju. To bildē var labi redzēt, jo zilās krāsas burti tā nedaudz spīd... Tā tam nevajadzētu būt, bet mums pašmāju lietošanai ļoti labi der arī tādi, un man šķita svarīgi, ka pēc katras burtu mācīšanās uz sienām nepaliek zili pirkstu nospiedumi!

Burtu un ciparu trafaretus es negatavoju pati. Ciparu trafaretus ņēmu no Evelīnas bloga, bet burtus no Karīnas bloga viņai ir arī norādīti katra burta kartiņas nepieciešamie izmēri.

Man jau, protams, visu vajadzēja uzreiz un es ķēros gan pie lielo, gan mazo burtu, gan ciparu taisīšanas. Kopā tās bija 76 plāksnītes (2x pa 33 burtu plāksnītēm un 10 ciparu plāksnītes)! Bija ko noņemties vairāku dienu garumā! Bet rezultāts man patīk!

Šis ir pirmais īstais Montessori materiāls, kas ir ienācis mūsu mājās. Man patīk ar to darboties, bērniem ir mācīšanās prieks, tāpēc jau tagad kaļu plānus, ko vēl no visa plašā materiālu klāsta mums vajadzētu! 

Līdz ar šo materiālu mūsu mājās ir ienākusi arī mācīšanās disciplīna - katru dienu cenšamies veltīt laiku mācībām. Mācībām veltītā laika ilgums dienu no dienas atšķiras - cik nu kuru dienu bērniem ir interese un iedvesma apgūt ko jaunu. Citreiz iztiekam vien ar 10 minūtēm, bet citreiz pasaules izzināšanai veltam pat 2h! Mēģinām "iedzīvināt" mājmācību, redzēs kā mums ies!


pirmdiena, 2013. gada 18. novembris

Latvijas Dzimšanas diena

Latvijas Dzimšanas diena mūsu ģimenē allaž ir bijusi svarīga un nozīmīga diena. Tomēr šogad, kad mājās ir neizsmeļami zinātkāra četrgadniece, viss ir mazliet citādāk, jo šiem svētkiem sākām gatavoties jau pirms nedēļas!
Galvenais mērķis bija iemācīties Latvijas himnu, ko ļoti veiksmīgi esam arī izdarījuši. Latvijas himna tagad tiek dziedāta vairākas reizes dienā - gan vakar baznīcā svētku dievkalpojumā, gan šodien knapi atvērtām acīm no paša rīta vēl esot gultā. Kādam vien atliek ieminēties par Latvijas Dzimšanas dienu, kā uzreiz atskan Latvijas himna!

Šorīt, izmantojot lielo interesi par Latviju, kopā ar bērniem sameklējām Latviju gan Eiropas, gan pasaules kartē. Izrunājām, ka Latvijai ir četri novadi. Kopīgi nodziedājām "Dvēseles dziesmu" (jā, arī to mēs mākam dziedāt), lai beidzot saprastu kas tā tāda Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale, par ko dziesmā dziedam! Atradām kartē Rīgu, savus laukus un vēl dažas mūsu ģimenei stratēģiski svarīgas vietas. Tāda kārtīga Latvijas ģeogrāfijas mācību stunda mums sanāca!


Beigās aizdedzinājām trīs sarkanbaltsarkanas svecītes, lai tās degtu mums mājās visu dienu!

Daudz laimes Dzimšanas dienā, Latvija!




otrdiena, 2013. gada 5. novembris

Gribi Montessori bumbu?

Atrādu bumbas, kas tapušas ilgākā laika posmā! Man pašai jau ir nojucis skaits, cik daudz bumbas esmu sašuvusi... bet no pēdējā veikuma bildēs ir pamanījušās iekļūt vien četras!

Tad nu nododu Jūsu vērtējumam:

 - sarkanpumpainā


 - krāsainā


 - jūras zilā


 - zaļi-dzelten puķainā


Un paziņojums - beidzot atkal esmu tikusi pie šujmašīnas, kas nozīmē, ka pieņemu pasūtījumus jaunām, skaistām bumbām un priecīgiem priekšautiņiem! Ja ir interese, rakstiet uz e-pastu: idejukrelles@inbox.lv!


piektdiena, 2013. gada 1. novembris

Kā Montessori klusuma vingrinājumi glābj no ikdienas haosa...

Tagad, kad esam prom no sava mazā šaurā divistabu dzīvoklīša un pagaidām mitināmies lielā plašā mājā, kur ir iespēja skriet uz riņķi (nu līdzīgi kā vecās lauku mājās, kur centrā bija liela maizes krāsns un visa saimes kustība bija uz riņķi tai...), tad agrāk vai vēlāk katru dienu nonākam līdz brīdim, kad ir sākusies riņķveida kustība pietiekami lielā tempā, kuru pavada sajūsmināti spiedzieni un kliedzieni!

Parasti sākumā es ļauju bērniem skriet. Jo saprotu, ka kaut kur taču ir jāliek tā pāri malām plūstošā enerģija. Un kad vēl no cilvēka staros tik liela sajūsma un prieks par vienkāršu skriešanu uz riņķi, ja ne bērnībā?

Ir brīži, kad viņi tā mazliet paskrien un drīz atrod kādu citu nodarbošanos. Tomēr reizēm šī skriešana kļūst pārāk nekontrolējama, sajūsmas spiedzienu decibeli tik augsti, ka liekas mājai jumts pacelsies un vienīgā doma manā prātā ir - viss pietiek! Bet šajā brīdī mans ieteikums: "Dēls, varbūt beidz skriet, bet apsēdies un mierīgi saliec kādu puzzli?" galīgi nedarbojas... Ko darīt? Es ilgi meklēju risinājumu, kamēr beidzot atradu (vai pareizāk sakot atcerējos) Montessori klusuma vingrinājumus.

Kā tas notiek? Godīgi sakot, es nezinu, kā tam būtu jānotiek klasiski pēc Montessori metodes, bet mēs to daram tā: apsēžamies visi uz paklāja, noliekam vidū smilšu pulksteni un klusējam, kamēr ir beigušas birt smiltis. Pirms vingrinājuma es parasti bērniem saku - tagad paklusēsim un mēģināsim sadzirdēt, kā ārā no kokiem birst lapas, vai kā vējš pūš. Pēc vingrinājuma prasu, vai ir dzirdējuši kā lapas birst? Kad saņemu negatīvu atbildi, tad prasu, ko viņi tad dzirdēja? Un izrādās, ka viņi ir dzirdējuši, kā kaimiņu suns rej vai ka pa ielu ir aizbraukusi mašīna...

Interesantākais ir tas, ka parasti viņi grib vingrinājumu atkārtot vēlreiz! To, protams, es nekad neliedzu, mēs klusējam vēlreiz un vēlreiz pārrunājam, ko nu katrs ir saklausījis!

Lai arī šis vingrinājums parasti prasa vien 5 min laika, jo mūsu smilšu pulkstenis izbirst 1 min laikā, bērni pēc tam patiešām ir mierīgāki. Tad ir īstais brīdis, kad varu piedāvāt salikt puzzli vai uzsākt kādu citu aktivitāti, un mans piedāvājums šoreiz tiek sadzirdēts!

Kā Jūs atrisināt situācijas, kad bērnu rotaļāšanās ir kļuvusi nekontrolējama?






Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...