trešdiena, 2013. gada 4. septembris

"Mammīt, varbūt labāk kādu grāmatu?"

Ir klāt septembris un līdz ar to - jauns mācību gads. Man gan bērni vēl ļoti mazi, tāpēc mums pirmais septembris nozīmē vien jauna mēneša sākumu, jo ne skolas, ne bērnu dārza gaitas mums pagaidām nav aktuālas. Un stāsts šoreiz arī pavisam par citu tēmu - iepirkšanos!

Manai meitai strauji tuvojas Dzimšanas diena. Tā kā uz jautājumu - ko viņa vēlētos, lai viņai uzdāvina Dzimšanas dienā, viņa tā īsti nezin, ko atbildēt un laika trūkuma dēļ arī man šogad idejas ir aptrūkušās, tad vakar esot lielveikalā es izdarīju ko tādu, ko nebiju domājusi, ka vispār kaut reizi dzīvē darīšu! Es savu bez piecām minūtēm četrgadnieci ielaidu milzīgā rotaļlietu veikalā ar vārdiem: "Izvēlies sev dāvanu!" Un tālāk sekoja tas, ko nebiju gaidījusi. Pēc apmēram 10 minūšu garas un rūpīgas veikalu plauktu pētīšanas mana meita paziņoja, ka neko negribot!!! Stāsts ar to nebeidzas. Dāvanu mēs nopirkām, jo, ejot garām blakus esošajai grāmatnīcai, mana meita tā klusi ierunājās: "Mammīt, varbūt labāk kādu grāmatu?" :)

Protams, mamma no lepnuma plīst pušu!

Bet vēlāk, jau esot mājās, es šo situāciju sāku savā prātā analizēt.
Veikals, kurā ielaidu savu bērnu, bija klasisks rotaļlietu veikals - pilns ar bārbijām, lego klučiem, rozā leļlu ratiem un plastmasas motocikliem. Ko no tā visa mani bērni redz ikdienā? Gaužām maz. Jau no pirmā bērna piedzimšanas brīža rotaļlietas esam izvēlējušies pēc principa - dabīgi materiāli, dabīgas skaņas, mierīgas krāsas. Tādas lietas šajā konkrētajā veikalā bija jāmeklē gandrīz ar lupu.
Tomēr biju iedomājusies, ka kaut ko viņa taču tur atradīs. Vismaz kādu jaunu "gadžetu" savam "bērniņam" (mazam mīļam plīša lācītim) vai kādu jaunu puzli. Bet nekā...
Televizora mums mājās nav. Attiecīgi reklāmas bērni neredz. Tātad nav nekādu kairinātāju, kas radītu vēlmi pēc attiecīgām rotaļlietām.
Tajā pašā laikā ciemojoties pie citiem bērniem esmu redzējusi ar cik lielu interesi mans bērns spēlējas ap rotaļu virtuvi, leļļu barošanas krēsliņiem un brauc ar spēļu motocikliem. Bet sev izrādās, ka viņa labāk grib jaunu grāmatu! 

Mani, mammu, viņa tajā brīdī darīja ļoti laimīgu un lepnu. Tajā brīdī es par visiem 100% novērtēju katru to sīkumu, ko es pati saviem bērniem esmu uztaisījusi - uzšuvusi, uztamborējusi vai vienkārši uztaisījusi no mājās esošām lietām. Es novērtēju katru minūti, ko esmu viņiem veltījusi, lai priekšā izlasītu kādu grāmatu. Tajā brīdī es atmetu visus pārmetumus sev, ka varbūt par daudz ļauju viņiem skatīties multenes (bet tā kā mums mājās nav televizora, tad tās ir manis izvēlētas multenes) vai, ka varbūt par maz mēs ikdienā kaut ko mācamies. Jo, ja četrgadniece rozā ratu vietā izvēlas labu lasāmo grāmatu, tad vismaz manuprāt ar manu bērnu viss ir vairāk nekā kārtībā!

Lai Jums visiem ir veiksmīgs un zinātkārs jaunais mācību gads. Es šo mācību gadu sāku ar jaunu apņemšanos - lasīt bērniem vairāk priekšā! Vismaz tā es tulkoju šo savas meitas dāvanas izvēli - viņa grib vairāk dzirdēt stāstus, kas ir pierakstīti grāmatās!


P.S. Man šobrīd ir iestājies tāds neliels klusums un starpbrīdis rokdarbu ziņā, jo mēs pārvācamies! Tieši šobrīd ir pavisam traki, jo esam tādā starpposmā, kad vecās mājas jau ir atbrīvotas jaunajiem īpašniekiem, bet mūsu jaunās mājas vēl īsti nav gatavas mūsu uzņemšanai... Visas domas šobrīd tikai ap remontu!


Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...