trešdiena, 2013. gada 30. janvāris

Otra dzīve krēsliņam

Kā jau jūs visi zināt, man mājās aug 3 mazi bērni! Un stāsts šoreiz par barošanas krēsliņu!


Mums ir tāds pavisam vienkāršais krēsliņa variants, bet kalpojis viņš ir patiešām godam - izturēja visu meitas tajā sēdēšanas laiku un gandrīz izturēja arī lielo puiku! Gandrīz tāpēc, ka pirms dažiem mēnešiem pārvalkā radās neliels caurumiņš un mazajiem pirkstiņiem to tik ļoti patika knibināt, ka drīz vien mazais caurumiņš kļuva liels, tad vēl lielāks un beigās - pavisam liels mega caurums :)
Man kā mammai divreiz nebija jādomā. Sapratu, ka ir jāuzšuj jauns pārvalks, jo krēsliņš jau vēl ļoti labi noder lielākajam puikam un mums taču aug arī trešais mazulis, kuram arī jau pavisam pavisam drīz tas būs nepieciešams! Un tāda sīkuma pēc būtu ļoti muļķīgi pirkt jaunu krēsliņu...


Tā nu iztērējot vien dažus latus audumu veikalā un ieguldot apmēram 2 stundas darba, krēsliņš tika pie otras pavisam krāsainas un košas dzīves! Un tā kā iepriekšējais pārvalks bija tāds pavisam neizteiksmīgi bālgani zaļš, tad šis jaunais košais un krāsainais pārvalks rada sajūtu, ka mājās būtu radies kaut kas pilnīgi jauns!


Bet tas lielākais prieks un gandarījums ir par to, ka pašiem bērniem jaunais krēsliņš ļoti patīk! Puika pirmajā vakarā no krēsliņa nemaz neizkāpa un pat mana trīsgadniece, kurai pirms tam krēsliņš galīgi neinteresēja, pēdējās dienās diezgan bieži izmanto iespēju tajā pasēdēt!

Krēsliņam patiešām ir priecīga un krāsaina otrā dzīve!
Tad nu ceru, ka kalpos tikpat labi!

otrdiena, 2013. gada 15. janvāris

Pieneņu sedziņa

Tas, ka te neko nerakstu un neatrādu, nenozīmē, ka neko nedaru! Tāpat jau ik pa laikam atrodu brīvu brīdi, lai kaut ko uzšūtu un šoruden īpaši biju aizrāvusies ar tamborēšanu! Tad nu mēģināšu lēnām visu atrādīt :)
Jau kādu laiciņu pirms Ziemassvētkiem izdevās man atrast laiku un uztamborēt kārtējo sedziņu! Tikai šoreiz ne savam bērnam, bet gan draugu mazulim - mūsu topošajam krustdēlam!



Pieneņu sedziņu (tā to nosauca jaunie vecāki) tamborēju no siltas un mīkstas vilnas dzijas, lai mazajam cilvēciņam pirmajos savas dzīves mēnešos šajā aukstajā ziemā, būtu silti un patīkami!


Un tamborēšanas raksts arī patiesībā ir ļoti vienkāršs un ļoti ātri iet uz priekšu, bet izskatās interesanti! Ļoti labu un vienkārši saprotamu pamācību (angļu valodā gan) var atrast šeit!


otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Rūķu prieks!

Jau otro gadu izmantoju iespēju un baudīju gan dāvanu došanas, gan saņemšanas prieku Ineses rīkotajā Ziemassvētku rūķu projektā!
Šogad man dāvanu nācās gaidīt ilgāk... sāku jau mazliet satraukties, vai tik mana dāvana nav pazudusi kaut kur pa vidu visai lielajai Ziemassvētku dāvanu gūzmai, kas ceļoja pa pastu, bet... kad pastniece iznesa manu paciņu, tad uzreiz visu sapratu. Mana dāvana nebija nekur pazudusi, tai vienkārši bija ļoti ļoti ļoti garš ceļš ejams no mana rūķa mājām līdz manējām :)
Jo šogad mans rūķis bija Ilze aka Sarkanā Biete un mana dāvana ceļoja no tāltālās Katāras!
Un cik interesants un garš bija dāvanas ceļojums, tik pat interesanta un grandioza arī bija pati dāvana!


Jau pati kaste ar pārdesmit pastmarkām ar Katāras šeiha bildi un uzrakstiem arābu valodā ir apbrīnas un atrādīšanas vērta! :)


Bet pati dāvana... Man likās, ka maisiņa saturs nekad nebeigsies, kad pa vienai vilku ārā dāvanas!


Mums tika:
- pavisam īpašs maciņš ar izšūtiem maniem iniciāļiem;
- koša un mīksta mīļmantiņa (Ilzīt! Tā ir domāta zvaigzne vai kas cits? Vienkārši mana trīsgadīgā meita, kad es to izvilku no maisiņa, iesaucās: "Mums ir atsūtīta zvaigzne! Tā būs manējā!" :) Tāpēc, vismaz pagaidām, tā mums ir zvaigzne!)
- koka puzle, kas lika palauzīt man galvu (ar šo ir trāpīts desmitniekā, jo man šādas lietas ļoti patīk!!! );
- izšūšanas rāmītis ar jau izšūtu rūķi (tāds man vēl nebija, tāpēc varbūt pirmo reizi pēc skolas beigšanas būs jāmēģina kaut kas izšūt?);
- saldumi - šokolāde un marshmallowi
- un kartiņa!

Bet tas izrādījās, ka vēl nav viss! Jo, atverot pavisam īpašo maciņu, arī tur bija paslēpts vēl kāds skaistums!
Divas īpašas šokolādes konfektes un kaklarota un auskari ar spalvām! Ieraugot sarkani rozā spalvas, es pirmo reizi mūžā no savas trīsgadīgās meitas dzirdēju vārdu "wow!" :)


Tāds pats "wow" Tev, Ilzīt, arī no manis! Vissirsnīgākais paldies Tev un Tavai ģimenei no mums par tik lielu, skaistu, krāsainu, sirsnīgu un mīļu dāvanu! Kaut ko tādu es patiešām nebiju gaidījusi! Paldies!

Savukārt es šogad biju rūķis Gintai no Bonbon bodes! Mūsu mājās dāvana netika sabildēta, redzēt un dzirdēt, kā mēs iepriecinājām Ziemassvētkos Gintu un viņas ģimeni, var šeit! 

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...