piektdiena, 2013. gada 1. novembris

Kā Montessori klusuma vingrinājumi glābj no ikdienas haosa...

Tagad, kad esam prom no sava mazā šaurā divistabu dzīvoklīša un pagaidām mitināmies lielā plašā mājā, kur ir iespēja skriet uz riņķi (nu līdzīgi kā vecās lauku mājās, kur centrā bija liela maizes krāsns un visa saimes kustība bija uz riņķi tai...), tad agrāk vai vēlāk katru dienu nonākam līdz brīdim, kad ir sākusies riņķveida kustība pietiekami lielā tempā, kuru pavada sajūsmināti spiedzieni un kliedzieni!

Parasti sākumā es ļauju bērniem skriet. Jo saprotu, ka kaut kur taču ir jāliek tā pāri malām plūstošā enerģija. Un kad vēl no cilvēka staros tik liela sajūsma un prieks par vienkāršu skriešanu uz riņķi, ja ne bērnībā?

Ir brīži, kad viņi tā mazliet paskrien un drīz atrod kādu citu nodarbošanos. Tomēr reizēm šī skriešana kļūst pārāk nekontrolējama, sajūsmas spiedzienu decibeli tik augsti, ka liekas mājai jumts pacelsies un vienīgā doma manā prātā ir - viss pietiek! Bet šajā brīdī mans ieteikums: "Dēls, varbūt beidz skriet, bet apsēdies un mierīgi saliec kādu puzzli?" galīgi nedarbojas... Ko darīt? Es ilgi meklēju risinājumu, kamēr beidzot atradu (vai pareizāk sakot atcerējos) Montessori klusuma vingrinājumus.

Kā tas notiek? Godīgi sakot, es nezinu, kā tam būtu jānotiek klasiski pēc Montessori metodes, bet mēs to daram tā: apsēžamies visi uz paklāja, noliekam vidū smilšu pulksteni un klusējam, kamēr ir beigušas birt smiltis. Pirms vingrinājuma es parasti bērniem saku - tagad paklusēsim un mēģināsim sadzirdēt, kā ārā no kokiem birst lapas, vai kā vējš pūš. Pēc vingrinājuma prasu, vai ir dzirdējuši kā lapas birst? Kad saņemu negatīvu atbildi, tad prasu, ko viņi tad dzirdēja? Un izrādās, ka viņi ir dzirdējuši, kā kaimiņu suns rej vai ka pa ielu ir aizbraukusi mašīna...

Interesantākais ir tas, ka parasti viņi grib vingrinājumu atkārtot vēlreiz! To, protams, es nekad neliedzu, mēs klusējam vēlreiz un vēlreiz pārrunājam, ko nu katrs ir saklausījis!

Lai arī šis vingrinājums parasti prasa vien 5 min laika, jo mūsu smilšu pulkstenis izbirst 1 min laikā, bērni pēc tam patiešām ir mierīgāki. Tad ir īstais brīdis, kad varu piedāvāt salikt puzzli vai uzsākt kādu citu aktivitāti, un mans piedāvājums šoreiz tiek sadzirdēts!

Kā Jūs atrisināt situācijas, kad bērnu rotaļāšanās ir kļuvusi nekontrolējama?






2 komentāri:

  1. Paldies, Irēna! Tas patiešām ir burvīgi, ja trīs bērnu ikdienā vismaz uz 5 min. var tikt pie klusuma!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...