otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Rūķu prieks!

Jau otro gadu izmantoju iespēju un baudīju gan dāvanu došanas, gan saņemšanas prieku Ineses rīkotajā Ziemassvētku rūķu projektā!
Šogad man dāvanu nācās gaidīt ilgāk... sāku jau mazliet satraukties, vai tik mana dāvana nav pazudusi kaut kur pa vidu visai lielajai Ziemassvētku dāvanu gūzmai, kas ceļoja pa pastu, bet... kad pastniece iznesa manu paciņu, tad uzreiz visu sapratu. Mana dāvana nebija nekur pazudusi, tai vienkārši bija ļoti ļoti ļoti garš ceļš ejams no mana rūķa mājām līdz manējām :)
Jo šogad mans rūķis bija Ilze aka Sarkanā Biete un mana dāvana ceļoja no tāltālās Katāras!
Un cik interesants un garš bija dāvanas ceļojums, tik pat interesanta un grandioza arī bija pati dāvana!


Jau pati kaste ar pārdesmit pastmarkām ar Katāras šeiha bildi un uzrakstiem arābu valodā ir apbrīnas un atrādīšanas vērta! :)


Bet pati dāvana... Man likās, ka maisiņa saturs nekad nebeigsies, kad pa vienai vilku ārā dāvanas!


Mums tika:
- pavisam īpašs maciņš ar izšūtiem maniem iniciāļiem;
- koša un mīksta mīļmantiņa (Ilzīt! Tā ir domāta zvaigzne vai kas cits? Vienkārši mana trīsgadīgā meita, kad es to izvilku no maisiņa, iesaucās: "Mums ir atsūtīta zvaigzne! Tā būs manējā!" :) Tāpēc, vismaz pagaidām, tā mums ir zvaigzne!)
- koka puzle, kas lika palauzīt man galvu (ar šo ir trāpīts desmitniekā, jo man šādas lietas ļoti patīk!!! );
- izšūšanas rāmītis ar jau izšūtu rūķi (tāds man vēl nebija, tāpēc varbūt pirmo reizi pēc skolas beigšanas būs jāmēģina kaut kas izšūt?);
- saldumi - šokolāde un marshmallowi
- un kartiņa!

Bet tas izrādījās, ka vēl nav viss! Jo, atverot pavisam īpašo maciņu, arī tur bija paslēpts vēl kāds skaistums!
Divas īpašas šokolādes konfektes un kaklarota un auskari ar spalvām! Ieraugot sarkani rozā spalvas, es pirmo reizi mūžā no savas trīsgadīgās meitas dzirdēju vārdu "wow!" :)


Tāds pats "wow" Tev, Ilzīt, arī no manis! Vissirsnīgākais paldies Tev un Tavai ģimenei no mums par tik lielu, skaistu, krāsainu, sirsnīgu un mīļu dāvanu! Kaut ko tādu es patiešām nebiju gaidījusi! Paldies!

Savukārt es šogad biju rūķis Gintai no Bonbon bodes! Mūsu mājās dāvana netika sabildēta, redzēt un dzirdēt, kā mēs iepriecinājām Ziemassvētkos Gintu un viņas ģimeni, var šeit! 

2 komentāri:

  1. Liels prieks, ka dāvana ir laimīgi tikusi pie adresāta:) Un prieks, ka tās saturs par labu atzīts:) Pildīt to man palīdzēj arī pārējie ģimenes locekļi, tāpēc tāds našķu klāsts. Lielās meitas komentārs: bet saldumi taču arī jāieliek! Mīksto rotaļlietu var dēvēt kā nu vien tīk. Iesākumā tas bija domāts stilizēts ņurcāmais kaķis, kas tapis sadarbībā ar manu lielu meitu, bet nu zvaigznes veidols tai piestāv vēl labāk! Lai dzīvo rūķu pasts!

    AtbildētDzēst
  2. :))) šī tiešām ir tālāko ceļu mērojusī dāvana, ja nu vienīgi Maijas (Bienes) tepat pa Latviju krustu šķērsu pasta piedzīvojumos ceļojošā dāvana var mēroties ar ceļa garumu :)))

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...