pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Aušanas procesā / *Weaving in process

Ja es dzīvotu tur, kur dzīvo stelles, tad paklājs noteikti jau sen būtu pabeigts :D Jo pats aušanas process notiek ļoti ātri! Bet tā kā tur, kur dzīvo stelles, es esmu gaužām reti, tad tā pavisam lēnām un pamazītēm, bet paklājs top!
Te vienkārši atrādu padarīto!


* If I live where the loom lives, then the rug I suppose would be finished already :D Because the weaving process is very fast! But as I’m very very rarely in the place where the loom is, then very slowly but the rug is in the process! I'm just showing what I had made!


ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Mācāmies krāsas?

Jau kādu laiciņu atpakaļ secināju, ka manai divgadniecei grūti iet ar krāsām. Patiesībā es nemaz nezinu – divos gados bērnam ir jāzina kāds ir katrai krāsai vārds??? Lai nu kā, vairākas reizes ieklīstot pinterest.com plašumos, man prātā palika šāda krāsu mācīšanās spēle!



Un tā kā vienīgais lielais darbs bija atrast koka knaģus, tad diezgan drīz uztapa šī spēle! Un godīgi sakot, es esmu pārsteigta par rezultātu! Pirmkārt, spēle manai jaunkundzei patīk pat ļoti! Vairākas reizes dienā nāk ar to rokās un prasa spēlēt! Un tas man ir ļoti svarīgi, ka es savu laiku neesmu izniekojusi, bet gan esmu uztaisījusi kaut ko bērnam interesantu un attīstību veicinošu un, ja pēc tam mēs varam šo lietu izmantot kopā, tad prieks dubultā!

Un otrkārt. Mērķis bija apgūt krāsas. Mēs to darām tā: meklējam katram knaģim atbilstošo krāsu uz kartona apļa un tad mēģinām to nosaukt! Ja pirmajā reizē mums gāja grūti pat ar pāru meklēšanu, tad šodien tikai pēc dažu dienu spēlēšanās mums pat teikumos jau sāk parādīties krāsas! Nu un kā lai es tagad nepriecājos? :) Spēle savu mērķi pilda! Pat vairāk nekā labi!

Eh, nu jā. Jums nerodas tāds muļķīgs jautājums, kāpēc es šo spēli esmu krāsojusi ar zīmuļiem nevis tā skaisti ar krāsām? Atbilde ir pavisam vienkārša. Es gribēju ar krāsām, bet esot veikalā piemirsu, ka pēdējo reiz, kad ļāvu savai jaunkundzei būt īstenai māksliniecei, nez kāpēc visas krāsas pēc tam bija brūnās :D Tāpēc izlīdzējos ar vienīgo kas mājās bija, proti, ar krāsainajiem zīmuļiem!

Tagad, kad mums tik labi ir veicies ar šo spēli, es prātoju, ka varbūt vajadzētu uztaisīt ko līdzīgu ar skaitļiem? Pēdējā laikā savā nodabā spēlējoties es dzirdu, ka viņa mēģina skaitīt. Viens, divi, pieci... Ja jau ir šāda interese, varbūt ir pēdējais laiks iepazīstināt arī ar skaitļiem?

Kādā vecumā jūsu bērni apguva krāsas un skaitļus?




* Some time ago I noticed that my two year old daughter don’t know the colors. Actually I even don’t know – should children at age two know the names of the colors? Anyway, I had in mind this color game I found several times on pinterest.com!
And as the only big task was to find the wooden pegs I made this game very soon! And honestly I am really surprised about the result! Because my daughter likes this game a lot! She wants to play this several times a day. And it is very important for me to know that I had made something interesting for my child. And if we can spend time together after then I’m happy twice!
The goal was to learn colors. We do it so: we try to find the matching color on the board for every peg and then we try to name it! If in the first time it was hard even to find the matching colors, then today only after few days of playing my daughter has started even to talk about the colors! Of course I’m happy now! :)
Oh, yes! I suppose you have a question why I had made this game with color pencils and not with the nice paint, yes? The answer is very simple. I wanted to do it with paint, but when I was in the shop, I forgot that after the last time I allowed my daughter to be an artist, all the paint in our house was in one color – brown :D
Now when we have such a good experience with this game, I try to figure out, maybe we should make something similar with the numbers? Almost every day I hear that she is trying to count. One, two, five… If she has the interest, maybe it is the time to introduce her with the numbers?

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Medus cālis/*Honey chicken

Šoreiz pārmaiņas pēc uzrakstīšu kādu recepti! Es mājās gatavoju daudz un bieži, bet kaut kā reti sanāk padalīties arī šeit ar savām lieliskajām receptēm, jo slinkums katru dienu fotografēt savas vakariņas :)

Par medus cāli runājot, es jau pietiekami ilgi meklēju ideālo recepti. Esmu izmēģinājusi jau vairākas un arī par šo nevaru teikt, ka tā būtu perfekta... Bet par šo rakstu tāpēc, ka tā ir atšķirīga no vairuma internetā un žurnālos atrodamajām!

Ar ko tā atšķiras? Pirmkārt, mērcei netiek pievienots kečups. Un otrkārt, vistas marināde ir sarežģītāka nekā vienkārši sojas mērce + kartupeļu ciete! Man garšoja, tāpēc gribu padalīties ar recepti arī ar jums!


Sastāvdaļas:
3 vidēja izmēra vistas filejas
Eļļa
Marinādei:
4 ē.k kartupeļu ciete
¼ glāze milti
1 tējk. cepamais pulveris
½ glāze ūdens
½ tējk. sāls
1 ola
1 olas baltums
Mērcei:
Eļļa cepšanai
Ingvers (apmēram 2x2cm liels gabaliņš)
3-4 daiviņas ķiploks
1 tējk sāls
3 ē.k medus
1 tējk. rīsu vīna etiķis
½ glāze ūdens
1 tējk. kartupeļu ciete (sajaukta ar 1 tējk. ūdens)
Sezama sēklas

Lielā bļodā sajauc visas marinādes sastāvdaļas. Noliek malā un ļauj ievilkties vismaz 30 min. Pa to laiku sagriež vistas fileju nelielos gabaliņos. Pievieno vistu marinādei un ļauj nedaudz savilkties.
Katliņā uzkarsē eļļu un vāra vistas gabaliņus apmēram 2 minūtes vai kamēr tie kļūst tādi zeltaini brūni. Ņem ārā un nosusina lieko eļļu uz papīra dvieļiem. (Visus vistas gabaliņus nevāra reizē, tos sadala pa porcijām! Jo, ja visu vistu ieliks reizē, tā salips un sanāks viens milzīgs kunkulis! Man sanāca kādas 3-4 porcijas mazā katliņā.)
Tad gatavo mērci. Uz pannas eļļā apcep smalki sagrieztu ingveru un ķiploku. Pievieno sāli, medu, etiķi un ūdeni. Maisa, kamēr medus izkusis. Sajauc 1tējk. kartupeļu cieti ar 1tējk.ūdens. Pievieno mērcei un uz lēnas uguns vāra apmēram 2 minūtes.
Pievieno vistu mērcei, pārber ar sezama sēklām un gatavs! Pasniedz ar rīsiem!

Lai labi garšo!
Oriģinālā recepte atrodama šeit!


*Today I want to share with you one great recipe! I cook every a lot and every day, but very rarely I share my recipes here, because I’m too lazy to take my dinner pictures every day :)
When we talk about honey chicken I have to say I have tried several different recipes and never found the right one. This isn’t perfect as well, but I share it with you, because it’s different. How? It doesn’t have ketchup in the sauce and the batter is a little bit more difficult than simply soy sauce + corn starch! I liked this honey chicken and the recipe in English you can find here!

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Uz jūru pakaļ kociņiem



Vakar mēs ar ģimeni devāmies uz jūru. Kāds, lai vienkārši pastaigātos, kāds, lai fotografētu jūru, bet es – ar domu salasīt no jūras izskalotus kociņus, akmentiņus un čiekurus!

 Lai gan mums ir savas mīļās un ierastās vietas, kur braucam staigāt gar jūru, tomēr šoreiz nolēmām apmeklēt kādu jaunu un nebijušu vietu. Vienīgais noteikums bija ne pārāk tālu no Rīgas. Tad nu atvērām karti un secinājām, ka mēs esam redzējuši kā jūrā ietek Daugava, Lielupe un Venta, bet nekad neesam bijuši pie Gaujas ietekas jūrā. Divreiz mums nebija jādomā, sakāpām mašīnā un traucāmies jūras virzienā!

Ja mums te pieRīgā paveroties pa mājas logu likās pavisam feins laiciņš – saulaini rudenīga diena, tad pie jūras viss bija pavisam citādāk – stiprs vējš un melna jūra ar baltiem metru augstiem viļņiem!



Bet par spīti stiprā vēja caurpūstai galvai, tik skaļajai jūras šalkoņai, ka nebija iespējams sarunāties, mums bija fantastiska diena! Mana jaunkundze dabūja izskraidīties pa jūrmalas mīkstajām smiltīm, Cilvēka Mazulis piespieda galvu pie tēta krūtīm un no lielā trokšņa aizmiga, tētis varēja izfotografēties un izfilmēties pēc sirds patikas, bet es salasīju daudz pavisam skaistus jūras izskalotus kociņus! Starpcitu, jā, ja jums vajag kociņus, braucat takš apskatīt kā Gauja ietek jūrā! Jo tur bija kur izvērsties! Lielāki un mazāki, pavisam lieli un pavisam sīki, plakani un apaļi, tieši tādi, kādus sirds kāro! Braucat, jo tur pietiks visiem! Pēc akmeņiem un čiekuriem gan tur nebraucat, jo akmeņu tur vienkārši nav, bet čiekuri mežā ir kaut kādi neriktīgi. Nu ja ne neriktīgi, tad vismaz ne tādi, kādus es biju iedomājusies :)


Un Dievs mūs vakar vienkārši lutināja! Jo visapkārt redzami lija lietus, bet mēs nedabūjām ne pilītes :)



                                 Lai Jums jauka diena!

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Par klusumu un Dzimšanas dienas kleitu / *About the silence and birthday dress

Eh... Tā, tā, tā – es kratu pirkstu un pārmetoši māju ar galvu... Gandrīz jau mēnesis pagājis, bet no manis ne čiku, ne grabu... nekādas ziņas un nekādu jaunu ierakstu... Es atvainojos Jums mani dārgie sekotāji un lasītāji! Atvainojos – patiesi!
Iepriekš jau rakstīju, ka septembra sākumā mēs no laukiem pārcēlāmies atpakaļ uz pilsētu. Pa šo mēnesi es kopu un kārtoju māju (eh, pašai sevi jālabo – kārtoju dzīvokli!), mēģināju pierast pie domas, ka tagad ar diviem bērniem galā jātiek gandrīz vienai pašai (jo no sirds atļāvu vīram sākt garu ceļu pretī sava sapņa piepildījumam jeb atļāvu katru darbdienas vakaru garas stundas pavadīt augstskolas telpās apgūstot pavisam jaunu profesiju), pēdējās divas nedēļas piestrādāju arī par medmāsiņu, jo ārstēju savus abus mīluļus no traka rudens vīrusa... un tam visam pa vidu vēl pazaudēju savu rokdarbošanās mūzu... eh...
Bet tagad gan! Pēdējās dažas dienas man ir bijušas gana radošas - ir uztapušas gandrīz desmit dažādas matu lentas viena par otru skaistākas un vēl šādi tādi nieki! Bar to visu pavisam drīz!

Bet šodien jums parādīšu savas meitiņas Dzimšanas dienas kleitu, par ko solīju jau vairāk kā pirms mēneša te!

Kleitu šuvu no puķaina kokvilnas auduma, ko vasaras sākumā laimējās nopirkt Abakhanā un volāniem pieskaņoju klāt vienkrāsainus kokvilnas audumus, kas vēl krietnāku laiciņu atpakaļ tika iegādāti Mežrozē! Kleitai piegrieztni konstruēju pati, par paraugu izmantojot jau esošās kleitas!



Sanāca jau labi! Man patika un manai jaunkundzei arī! Tikai es biju pārrēķinājusies ar garumu (nebiju plānojusi tik garu, bet tā nejauši sanāca :D) un kleita sanāca teju līdz grīdai! Tāpēc diemžēl kleita Dzimšanas dienas ballītē mugurā sabija vien apmēram 30min, nu labi, varbūt stundu, jo izrādās, ka ar kleitu līdz zemei nav iespējams palēkāt piepūšamā atrakcijā, ko vecvecāki bija sarūpējuši mazmeitai Dzimšanas dienā :) Tajā nepārtraukti sanāca saķerties un sapīties... tāpēc diezgan ātri skaistā kleita tika nomainīta pret kuplajiem svārkiem un ballīte varēja risināties pilnā sparā :) 



 Uz drīzu tikšanos atkal!

*Eh, I’m really sorry that I haven’t written here so long. But as I already told, at the beginning of September we moved back to city. In this month I was cleaning my apartment, used to new situation that now I have to deal with two kids almost alone (because my husband started to go to university again) and the last two weeks I had to be nurse, because my kids was ill... and plus – I lost mu handicraft inspiration...
But now the last few days were really creative! I have made almost ten beautiful headbands and some other little stuff! About all this - very soon!
But today I want to tell you about my daughter’s birthday dress I promised you here! It is sewed from cotton fabric and the pattern I made myself! I think the dress was great! I liked it and my daughter too! Only it was a bit too long, so after 30 min in birthday party we had to change, because it turned out – it isn’t possible to jump in bouncy castle with a dress till the ground :D So we quickly changed to ruffle skirt and the party was great!


 



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...