pirmdiena, 2011. gada 28. februāris

Matu stīpiņa / *Head band

Pie iepriekšējā tēmā atrādītajiem svārkiem, vēlāk no svārku audumu atgriezumiem uztapa arī pieskaņota matu stīpiņa! Tagad gan mazā dāma pa īstam var pucēties :)



Arī šādu stīpiņu uzmeistarot izrādījās daudz vienkāršāk nekā sākumā likās! Smieklīgi, bet sarežģītākais visa procesa uzdevums izrādījās veikalos atrast pavisam vienkāršu matu stīpiņu bez nekādiem kruzuļiem vai vizuļiem... Varbūt kāds var pastāstīt, kur tādas var atrast??? Es beigās nopirku ar tādu mazu vizuļojošu plastmasas puķīti virsū, kuru nācās noplēst (lasīt: nozāģēt) nost, lai būtu kur piestiprināt savas auduma puķes... Muļķīgi... pirmkārt jau plēst nost esošo puķi un otrkārt es pilnīgi noteikti pārmaksāju par vienkāršu plastmasas stīpiņu, bet ko darīt, ja tik ļoti gribējās šādu stīpiņu uzmeistarot un ar mazu bērnu uz rokām neesmu īpaši mobila n-to veikalu ķemmētāja? Bet tas viss, protams, ir sīkums, jo pašai ir liels prieks par gala rezultātu un vēl lielāks prieks, ka mazajai dāmai stīpiņa ļoti ļoti patika :)



Detalizētu pamācību un visas nepieciešamās lietas var atrast te: http://lilblueboo.blogspot.com/2010/11/no-sew-fabric-flower-headband-tutorial.html

ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Svārki mazai meitenei / *Skirt for little girl

Kāda maza jauka dāma kādos svētkos saņēma no mums dāvanā šādus svārkus!



(Bildes kvalitāte gan nav no tām labākajām, bet ko citu var darīt, ja pēdējie darbi noris pašā pēdējā brīdī un svārkus sanāca nobildēt tikai jau pēc uzdāvināšanas... )

Svārkus šuvu pēc šī parauga: http://www.burdastyle.com/patterns/lazy-days-skirt un izmantoju trīs dažādus satīna audumus.
Pamācībā gan ir parādīts un aprakstīts pavisam vienkāršs šo svārku variants... Es to nedaudz papildināju un svārkus šuvu divās kārtās + vēl piešuvu ap vidukli banti/jostu, lai var regulēt vēl labāk platumu!
Šādi svārki ir patiešām ļoti vienkārši un ātri uzšujami un, manuprāt, arī izskatās ļoti skaisti :)

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Chilli con carne


Kamēr rokdarbi stāv rindā un gaida, kad tiks pabeigti un sabildēti, nolēmu pastāstīt par to kā mūsmājās tiek gatavots Čillī.
Rahņājoties pa interneta labumiem, var atrast simtiem dažādas Čillī receptes, kuras viena no otras radikāli atšķiras, bet viņas visas vieno viens kopīgs elements – čillī pipars. Un lai gan ir iespējams atrast arī veģetārās receptes, tomēr vairumā gadījumu otra galvenā sastāvdaļa ir liellopu gaļa, jo kā gan citādi, ja „chilli con carne” no spāņu valodas tulkojot sanāk „pipari ar gaļu”.  Tātad – čillī pipari, gaļa un viss pārējais jau ir variācijas par tēmu.


Te nu būs mūsmāju variants:

Sastāvdaļas:
400-500g maltas liellopu gaļas
1 liels sīpols
3-4 lieli burkāni
3 sarkanās paprikas
5-6 daiviņas ķiploks
1 paliels čillī pipars
2 lielās bundžas tomāti mizoti savā sulā
4 mazās bundžas konservētas pupiņas (es parasti ņemu dažādas – sarkanās, baltās, lielās sviesta pupiņas un vēl kādas, lai interesantāk izskatītos un būtu arī kāda garšas nianse)
Karijs
Malti čillī pipari
Eļļa cepšanai (es ņemu olīveļļu)

Pagatavošana:
Sīpolu smalki sagriež, apcep un ber katlā, kurā tiks gatavots Čillī. Burkānus notīra, sarīvē uz rupjās rīves un arī apcep un ber klāt sīpoliem katlā. Sarkano papriku sagriež nelielos kubiciņos, liek cepties. Kad paprika tuvojas gatavības pakāpei, tai pievieno smalki sagrieztu ķiploku un cep, kamēr paprika ir gatava, ber katlā pie sīpoliem un burkāniem. Tad liek cepties gaļu. Es gaļai pievienoju daudz kariju un maltos čillī piparus, kā arī uz beigām smalki sagrieztu svaigo čillī piparu.
Kamēr cepās gaļa, ver vaļā    tomātu bundžas un sagriež katru tomātu smalkāk. (Principā var pirkt jau sasmalcinātus tomātus savā sulā un tad var iztikt bez šīs griešanas. Tomēr es spītīgi pērku veselus tomātus un griežu pati, jo tad vismaz varu sagriezt tieši tādos gabaliņos kā man gribās – tā lai viņi kopējā katlā neizšķīstu pavisam, bet paliktu tādi mazi tomātu gabaliņi.)
Sagrieztos tomātus ber katlā iekšā, pielej sulu no vienas! bundžas, to visu samaisa un liek uz lēnas uguns sildīties. Kad gaļa ir gatava pievieno gaļu. Un beigās pievieno pupiņas (bez sulas). Ļauj tam visam uzvārīties un gatavs!

Garšvielas, ķiplokus un svaigo čillī piparu var likt vairāk vai mazāk, tas atkarīgs no tā cik asu vai tieši neasu to čillī gribās un katra gaumes jautājums. Principā var iztikt arī bez svaigā čillī pipara, tad viss sanāks daudz maigāks. Tāpat ir arī ar to tomātu sulu no tomātu konserviem – var liet klāt abas bundžas, var neliet nemaz – tas atkal ir gaumes jautājums, cik šķidru vai biezu to chilli con carne gribās!
Ēst var vienu pašu, var ar rīsiem vai makaroniem. Var katrs sev likt klāt skābo krējumu. Mūsmājās mēs parasti Čillī ēdam vienu pašu un ja godīgi man tā garšo vislabāk :)

Lai arī jums labi garšo!

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

Ar atmiņām par Ziemassvētkiem / *With memories of Christmas

Nezinu kāpēc, bet pēdējos gados tā ap februāri, kad ārā ir tik skaists laiks kā šodien – auksts, spīd saulīte un viss ir tāds sniegoti un sarmoti balts, es vienmēr sailgojos pēc Ziemassvētkiem... Pēc nesteidzīgiem Ziemassvētkiem bez lielās dāvanu kņadas, kad māju piepildītu svaigi ceptu pīrāgu smarža un visa ģimene būtu kopā... Varbūt man vajag ieviest tradīciju un februārī saaicināt visus savus mīļos uz ziemas svinēšanu??? Hm... jāpadomā!
Bet šodien, izmantojot situāciju, ka esmu sailgojusies pēc Ziemassvētkiem, atrādīšu kā mēs šogad gaidījām Ziemassvētkus jeb par kādu Adventes kalendāru varēja priecāties mans bērns!


 

Mums bija 24 kabatiņas, kurās katrā bija kāds saldums, plus karā otrajā kabatiņā bija arī eglīšu mantiņa, ko uzkarināt Adventes kalendāra eglītē!




 Tā mūsu eglīte sākumā bija tukša, bet lēnām lēnām tuvojoties svētkiem piepildījās pilna ar mantiņām! 



Jāsaka gan, ka manai uz to brīdi 1,3 gadus vecajai meitiņai šis kalendārs bija par "lielu" :) Vai arī viņa bija vēl pārāk maza, lai saprastu tā jēgu un prieku! Bet tā kā biju apņēmusies uzšūt šādu kalendāru mūsu māsīcai, kas ir divus gadus vecāka (un viņai kalendārs bija tieši laikā), tad likās, ka nevaru apdalīt savu bērnu, viņam tādu neuzšujot... Bet nekas, nākošgad arī mūsu mīlulei tas būs tieši laikā!  





pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Spēļu kubs / *Cube for games

Vai jūs zinājāt, ka mammasrokas.blogspot.com ir viens vareni labs blogs? Rakstot par kubu, man ir jāsāk ar šo blogu! Jo tieši šī bloga iespaidā es ne tikai uzšuvu kubu savai meitiņai, bet pat nopirku šujmašīnu!!!
Toreiz (2010.gada augustā), kad es nejauši atradu Laines rakstīto blogu, es šķiet pazudu tur uz kādu nedēļu noteikti! Es no rīta modos ar domām par mammasrokām un vakarā gāju gulēt ar domām par mammasrokām :) Tik ļoti mani pārsteidza, aizrāva un iedvesmoja tur redzētais! Paldies Tev, Laine!

Tā nu iedvesmota iegādājos pati savu šujmašīnu un uzreiz ķēros klāt kuba šūšanai! Jāsaka, ka kubs kā pirmais šūšanas projekts dzīvē (jo tie sīkumi, kas bija jāuzšuj skolā darbmācības stundās, neskaitās) bija ideāls, jo nācās ietrenēt roku ne tikai taisno vīļu šūšanā, bet varēju izmēģināt teju visas šujmašīnas funkcijas! Maliņas vajadzēja apstrādāt ar zigzagu, varēju iemēģināt roku aplikācijas uzšūšanā, vietām varēju izmēģināt dekoratīvos dūrienus, izmēģināju pogas piešūšanas funkciju un bija jāpalauza galva kā uzšūt apli! 
Nācās arī pārcilāt visas sen aizmirstās un it kā nederīgās drēbes, pāršķirot krelles un lentīšu kastes un domāt, saskaņot, fantazēt kāds tad varētu izskatīties mans kubs! Tas bija tik radošs un tik interesants darbiņš!
Kubs man sanāca par puķu tēmu! Mums ir pielīmējama puķe, rāvējslēdzējs, kur ietrenēt roku tā darbināšanā:

Trīs tamborētas puķītes, ko mācāmies ielikt kabatiņā:




Daudz bumbiņas uz striķīšiem, lai ir ko bīdīt, bija arī piepogājama puķe, bet tā kaut kur jau ir nozudusi!




Nu tāds izskatās mans pirmais šūšanas darbiņš – spēļu kubs manai mīļmeitiņai :)

Mīlestības diena / *Day of love

"Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, 
tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,
tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas..."
(1.Kor. 13:4-8)

Lai Jums šodien Dieva svētīta un mīlestības pielieta diena!

sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Vilnas zeķes / *Wool socks

Vecās labās vilnas zeķes... nekas īpašs, vai ne? Bet tomēr kaut kas tik neatkārtojami mīļš, silts, praktisks un burvīgs!
Mūsmājās vilnas zeķes ir lielā cieņā. Ziemā, protams. Tās valkā gan lieli, gan mazi un ne tikai tajās reizēs, kad paredzēta gara ziemas pastaiga pa piesnigušu mežu. Mēs tās valkājam katru dienu gan zābakos, gan vienkārši čību vietā pa māju. Jā, starpcitu, čību mūsu mājās nav. Nekādu.
Tad nu šogad ir uztapināti 3 pāri vilnas zeķu (atrādīšu es gan tikai divus, jo tas trešais pāris tika uzdāvināts pirms bildēšanas)...  Un kaut kā man sanāk adīt tikai vīriešu zeķes, jo pašai ir pietiekami vilnas zeķu krājumi saņemti dāvanās no visādām omītēm un tantēm, arī bērns par vilnas zeķu trūkumu nevar sūdzēties, bet vīram ar tām zeķēm ir visbēdīgāk... 
Tad nu šogad iepriecināju savu vīru ar siltām kājām sievas adītās vilnas zeķēs! Viņš tagad priecājas par balti/pelēkām 100% ekoloģiskās vilnas zeķēm ar auseklīša ornamentu sānos!

Bet otras zeķes tika darinātas manam brālim Ziemassvētkos un pēc krāsām tika pieskaņotas otrai dāvanas daļai, kas arī bija zaļi/brūna! Kādai? Par to kaut kad vēlāk!  



 
Un patiesībā jocīgi, cik vienas vilnas zeķes ar siltām kājām var ikdienu padarīt tik ļoti laimīgāku :)
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...