piektdiena, 2011. gada 30. decembris

Pārdomas par Ziemassvētkiem

Pagājis gandrīz mēnesis, bet manā blogā neviena ieraksta... kur biju pazudusi? Bet, protams, ka zem milzīgā pašdarināto Ziemassvētku dāvanu kalna! Šajos Ziemassvētkos tāpat kā iepriekšējos visus, patiešām, VISUS savus mīļos iepriecinājām ar pašu rokām gatavotām dāvanām!
Šī gada bilance ir šāda:
- ir uzmeistarotas 7 dažādas šalles (1 adīta, 2 tamborētas, 4 šūtas);
- uzšūtas 12 ziedu piespraudes;
- uzšūtas divas mazas somiņas, divas burvīgas matu lentas un divas skaistas krelles divām vēl burvīgākām mazām princesēm (kurām pēdējā laikā vajag, lai dāvanas būtu identiskas, citādāk izvēršas kašķis :D );
- ar tekstilkrāsām apgleznoti divi krekli opīšiem;
- mans mazais puika tika arī pie jaunas mazas rotaļlietas savas mazās motorikas attīstībai;
- kādu vakaru mājās izvērtām pavisam īpašu bērnu fotosesiju, lai vecvecākus svētkos varētu iepriecināt ar smaidīgām un priecīgām mazbērnu bildēm;
- mūsu tētis katrai dāvanai uztaisīja kastīti, no kartona, kuru iepriekš ar bērniem bijām apzīmējuši;
- un kopā ar meitu mēs pagatavojām apmēram 40 dažādus eglīšu rotājumus, kurus dāvinājām gandrīz katram, ko izdevās sastapt šajā Ziemassvētku laikā!

Ir patiešām labi pastrādāts pirmssvētku laikā! Diemžēl neko no tā visa man nav izdevies nobildēt :( Ir jau lietas, ko vēl var paspēt un to noteikti arī izdarīšu un atrādīšu te vēlāk!

Tieši pirms Ziemassvētkiem arī es pastā sagaidīju mazu mīļu filca lācīti no Agitas Ineses izvērstajā Ziemassvētku dāvanu apmaiņas pasākumā! Paldies Tev Agita par burvīgo dāvanu! Diemžēl lācītis arī vēl tikai gaida savu fotosesiju, jo mūsmājās tas nav tā vienkārši "knips" un gatavs! Pie mums tiek stellētas augšā gaismas, meklēts labākais fons, nobildētas vismaz 10 bildes un tad meklētas tās labākās :) Bet tieši tikai tāpēc man ir iespēja jūs iepriecināt ar patiešām labām bildēm!

Mēs piedalījāmies arī Kids Gazette bērnu apsveikumu apmaiņā! Un kopā ar burvīgo lācīti no pasta atnesām mājās fantastisku muzikālo kartiņu no Dominika! Janīna Tev, Dominik, saka vissirsnīgāko paldies! Mēs ļoti ceram, ka arī Tu esi saņēmis mūsu zīmēto kartiņu, jo aiznesām to uz pastu labu laiciņu pirms svētkiem!

Mm, un jā! Esmu jums parādā rakstu par to kā mēs 24 dienas gaidījām Ziemassvētkus! Te solīju, ka pastāstīšu par katras dienas aktivitāti, bet esmu pastāstījusi tikai par pirmajām divām :( Man jāsavelk gali kopā (jāatceras, ko katru dienu darījām), jāuztaisa dažas bildes un tad kādā no pirmajām jaunā gada dienām apsolos atgriezties šeit ar atskaiti :)

Un vēl šogad svētkos es pagatavoju kādu mazu dāvaniņu pavisam svešai meitenītei... Kad mēs ar mazo puiku bijām slimnīcā, tad mani ļoti sāpināja fakts, ka turpat kopā ar mums bija kāda pavisam maza meitenīte viena pati... Un tas man galīgi neiziet ārā no prāta, tāpēc nolēmu viņu iepriecināt ar mazu pārsteigumu svētkos! Toreiz man pavisam nejauši izdevās noskaidrot, ka viņa dzīvo Iļģuciema sieviešu cietumā un, nezinot neko vairāk kā viņas uzvārdu, man tomēr izdevās atrast iespēju kā nogādāt viņai dāvaniņu! Es ceru, ka viņa dāvaniņu ir saņēmusi un ka tā viņai patīk!
Es uzšuvu mazu zilonīti, matu lentu un krelles, ar ko pucēties!


Tāda nu lūk ir manu padarīto darbu atskaite!

Kā mēs nosvinējām svētkus?
Ziemassvētku vakarā mēs apciemojām mana vīra mammu, māsu un krustmeitiņu, bet pašos Ziemassvētkos ciemojāmies pie maniem vecākiem... Abas dienas bijām baznīcā!
Un te nu lūk man jau vairākus gadus rodas juceklis galvā... Jo esot baznīcā pārņem tas īstais Ziemassvētku miers un prieks, ka Dieva dēls, mūsu Pestītājs, ir dzimis! Bet atnākot mājās to mieru tik strauji sagrauj svētku komercializētā puse  - ar piebāztiem vēderiem un dāvanu kalniem, kur viena par otru ir košāka, spožāka un dārgāka, ļoti ātri aizmirstot par to, ka tā vislielākā, visdārgākā un vissvētīgākā dāvana šajos svētkos ir Jēzus Kristus, kas Lieldienās piesists pie krusta ir nomiris par MŪSU grēkiem!
Visus šos gadus es domāju, ka man gribētos salauzt saviem bērniem šo stereotipu par dāvanu svētkiem. Es nesaku, ka nevajag dāvanas. Dāvanas vajag un bērniem jo īpaši! Bet gribētos šos svētkus svinēt nesteidzīgi, vairāku dienu garumā. Varbūt pie vainas ir tas, ka mēs skrienam no mājas uz māju un mēģinām paspēt neiespējamo... Bet man gribētos tā lēnām izkurināt lauku māju, nesteidzīgi uzņemt visus savus mīļos ciemos un svinēt tā lēnām, nesteidzīgi, ar lūgšanu, ar dziesmām, jā, arī ar dāvanām (bet iepriecinot nevis ar visām dāvanām uzreiz, bet tā lēnām, visu svētku dienu garumā). Un pats galvenais, Ziemassvētku vakarā atgriežoties mājās no baznīcas, to mieru, prieku un labo vēsti saglabāt un paturēt visu svētku laiku! Un pat uz mirkli neaizmirst, ka šodien mūsu mājās mēs svinam Jēzus Kristus Dzimšanas svētkus!










*Almost a month is gone, but no new entries in my blog... where I was lost? Of course, under the big mount of handmade Christmas gifts! This year, same as the last one, we made on our own special gifts to EVERYONE we love! 
This year’s balance:
-          I have made 7 different scarves (1 knitted, 2 crocheted, 4 sewed);
-          Have sewn 12 flower brooch;
-          Have sewn two little purses, two adorable headbands and two beautiful necklaces for two wonderful princesses (whose need identical gifts otherwise we have quarrel at home :D)
-          With textile colors painted two T-shirts for grandpapas;
-          My little boy got a new toy for working on fine motor skills;
-          One evening we made very special children photo shoot for making smiling and joyful pictures for grandparents;
-          Our dad made gift boxes from children painted paper;
-          And together with daughter we made about 40 Christmas tree ornaments which we gave to everyone we met during Christmas time!



We have made a good work during Christmas waiting time! Unfortunately I haven’t made any pictures of all that :( There are things I still can make a picture and that I will definitely do and show you later!

Just before Christmas I got a present in post – beautiful small felt bear from Agita in Ineses organized Christmas present exchange! Thank You, Agita for the beautiful present! Unfortunately also the bear waits for photo shoot, because in our home it isn’t that simple “knips” and ready! In our home we put the lights, choose the best background, make at least 10 photos and then look for the best one :) But only therefore I have this option to make you happy with beautiful pictures!

We took part as well in Kids Gazette children greeting card exchange! And together with felt bear took home from post office wonderful music card from Dominik! Janīna says thanks to you, Dominik! We hope that you also have got our card!

Mm, and yes! I owe you a story how we 24 days waited Christmas! I promised you here that I will tell about each day’s activity, but I have written only about first two:(  I have to make both ends meet (have to remember what we did each day), have to make same pictures and then in one of the first new year’s days I promise to come back here with a report :)

And more, this year I made a special gift for one small girl I don’t know… When I was at hospital with my little boy, I was really hurt that there was one really little girl alone… And I was thinking about that a lot, so I decided to make a present for her! I knew only her family name and the fact that she is living in a woman prison and in spite of that I found a possibility how to deliver a present for her! I hope she has got her little surprise and I hope she likes it! I sew for her a small elephant, headband and necklace!

That is my report about things I have done!

How we celebrated Christmas?

On Christmas Eve we visited my husband’s mum, sister and niece, but on Christmas day we were at my parents’ house… Both days we were in Church!

And here I have mess in my head for several years now… Because while being in church we get that real Christmas calm and joy, that the Son of God, our Redeemer, is born! But after coming back home this peace is so quickly destroyed by the commercial side of Christmas – with full stomach and mounts of presents, where each is brighter, prettier and more expensive than another… very fast forgetting that the biggest, the most expensive and the most blessed present in this holiday is Jesus Christ, which in Easter knocked by the cross has died for OUR sins!

All those years I have thought that I would like to break that “Christmas = lot of presents” stereotype for my children. I don’t say - no presents. Presents we need and children more! But I would like to celebrate Christmas slowly. Maybe the mistake is that we run through the Christmas and try to manage impossible… But I would like to heat slowly our country house, to receive slowly all our beloved guests and celebrate slowly, without any hurry, with prayer, with songs, yes, as well with presents (but giving presents not all at once but slowly several days long). And the most important, coming home from church on Christmas Eve that piece, joy and good message try to keep and retain all Christmas time! And even for a second not to forget that today in our house we celebrate the birth of Jesus Christ!










piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Diena nr.1 & 2

Stāstot par mūsu šī gada Adventes kalendāru apsolīju, ka savu iespēju robežās pastāstīšu par tām aktivitātēm, kas ik nakti iekrīt mūsu adventes kalendāra mazajās kabatiņās! Nu tad sākam! :)



Diena nr.1
Mūsu adventes kalendāram kabatiņas ir ļoti mazas. Tik mazas, ka pat parastu Laimas konfekti ir grūti ielikt nepamanītu... Tāpēc mēs pirmajā Ziemassvētku gaidīšanas dienā kopīgi uztaisījām kastīti, aizslēdzamu ar mazu piekaramo atslēdziņu, kurā tad turpmāk ik nakti rūķīši ieliks kādu mazu pārsteigumu! Bet kastītes atslēgu katru rītu varēs atrast Adventes kalendāra kabatiņā! Sarežģīti? Jā, es zinu, bet nekā citādāk nespēju izdomāt, kā ikdienas aktivitāti savienot ar Adventes kalendāru...


Diena nr.2
Šodien mums bija tāda iesildīšanās diena, turklāt man pašai vēl bija uz dažām stundām jāaizskrien līdz darbam, tāpēc šodien kastītē mēs atradām kaut ko vienkāršu - interesantas krāsojamās lapas! Šādas un vēl daudzas citas interesantas un jautras krāsojamās lapas var atrast šeit!





* When I wrote about our Advent calendar for this year, I promised to tell about every day activities we do in this Christmas waiting time! So can we start?
Day 1
Our Advent calendar has very small pockets. So in the first day of Christmas waiting time we made together a small box, locked with a small key where further then every night will fall in a small surprise! But the key every morning will be in the pocket of Advent calendar! Difficult? Yes, I know! But I couldn't find a better solution how to link Advent calendar and every day's activities together...
Day 2
Today we had like a warm-up day... besides I had to go to work for some hours, therefore today we found something simple in the box - interesting coloring pages! These and more other interesting coloring pages you can find here!






 

trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Adventes kalendārs

Es šogad jaunu adventes kalendāru netaisīju. Nolēmu izmantot to pašu, ko uzšuvu pagājšgad!
Tikai šogad piešuvu klāt vēl 11 pogas un 11 "eglīšu mantiņas", lai katru dienu būtu iespēja izgreznot eglīti!



Un, ja pagājšgad katrā kabatiņā bija konfekte, tad šogad būs citādāk. Konfektes nebūs. Toties katru dienu kabatiņā būs kāds mazs pārsteigums jeb "darbiņš", ko mums abām (vai dažreiz arī visiem četriem) kopā tajā dienā paveikt, lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks būtu pavisam pavisam īpašs!
Par tiem labākajiem un interesantākajiem "darbiņiem" centīšos arī jums pastāstīt! It kā jau varētu mēģināt apsolīt parādīt katras dienas aktivitāti, bet labi saprotu, ka tad apsolītu neiespējamo... Bet tomēr - gaidīsim Ziemassvētkus kopā!


Lai Jums gaišs un svētīgs šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks!



*This year I didn't make a new advent calendar. I decided to use the same I made last year!
Only I added 11 extra buttons and made 11 new "christmas tree ornaments", so that every day we would have a possibility to embellish the christmas tree!
And if last year in every pocket was a candy, then this year will be different! No sweets this year. In return every day will be a small surprise or "activity" in each pocket what both of us (or some days even 4 of us) can do together in order to make the Christmas waiting time very very special!
About the best and most interesting "activities" I will try to tell you! I could promise to tell about all activities, but I understand very well that so I will promise impossible... But still - wait for Christmas together!
Have a light and blessed this Christmas waiting time!


otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Taisam krāsas!

Vakar solīju, ka pastāstīšu kā mājās uztaisīt krāsas! Kad bija uzšūts priekšauts, tad, protams, vajadzēja ātri to izmēģināt "dzīvē" :D, bet krāsu mājās nebija :( Tad nu atcerējos, ka kādu laiciņu atpakaļ internetā manīju paštaisītu pirkstiņkrāsu recepti un, protams, ka man to vajadzēja izmēģināt!



Tātad sastāvdaļas sekojošas:
1/2 glāze kartupeļu cietes
2 glāzes ūdens
3 ē.k. cukurs
1/2 tējk. sāls

Visas sastāvdaļas sajauc katliņā un vāra, kamēr sabiezē... nu vienvārdsakot, izvāra ķīseli :) Izvārīto masu saliek mazākos trauciņos (tik daudz, cik dažādas krāsas ir paredzēts taisīt) un ļauj atdzist. Kad masa atdzisusi, tai pievieno krāsvielas un pirkstiņkrāsas gatavas!
Man gan jābrīdina, ka ar šo daudzumu sanāk ļooooti daudz krāsas! Man sanāca 6 mazas glāzītes un vēl divas burciņas! Un otrkārt, man vārīšanas procesā prasījās vēl pieliet klāt ūdeni, jo citādāk tā masa sanāca pārāk bieza un ķepīga!
Šoreiz es izmantoju parastās pārtikas krāsvielas, bet citreiz varētu mēģināt krāsas padarīt vēl ekoloģiskākas un krāsvielas vietā pievienot, piemēram biešu vai burkānu sulu!
Un jā, krāsas ir dabīgas, tāpēc labāk tās uzglabāt ledusskapī un, protams, arī ne jau mēnešiem vai gadiem ilgi!

Nav jau nekas ūber gudrs, bet mana meita bija sajūsmā, ka mamma pati mājās var uztaisīt krāsas :) Un sešas mazās krāsas burciņas ļoti ātri pārtapa četros skaistos mākslas darbos!


Un kas gan var būt labāks par priecīgu un laimīgu bērnu?




* Yesterday I promised, that I will tell how to make homemade finger paints! When the apron was ready of course we should try it very soon! But we didn't had the paint at home :( So I remembered that some time ago I saw a homemade finger paint recipe on the internet nad of course, we should try it!
So the ingredients are:
1/2 cup potato starch
2 cup water
3 tbs sugar
1/2 tsp salt

All the ingredients mix in the saucepan and warm until mixture thickens! After pour the mixture into small containers (as much the colors you want) un let it cool. Add the food coloring and the finger paint is ready!
I just have to warn you with this recipe you will get really lot of finger paint! I get 6 small glases and two more big containers! And second thing - in the warming process I added little bit more water, because the mixture became too thick and sticky!
This time I used simple food coloring, but the next time I think I should try to make more ecological paint and instead of food coloring add beet or carrot juice!
And yes, the paint is natural, so better keep it in fridge and of course, not months or years long!
It isn't anything very smart, but my daughter was delighted that mum can make paint at home on her own:) And six small glases very fast became four beautiful paintings!
And what can be better than happy and glad child?




     
  




pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Sacīts - darīts jeb priekšautiņš manai meitiņai

Jau kādu laiciņu atpakaļ Plūmītes blogā bija lieliska pamācība kā ātri un labi uzšūt skaistu priekšautu saviem bērniem! Un jau toriez nospriedu, ka arī manai mazajai dāmai tādu noteikti vajag! Jo viņai tik ļoti patīk palīdzēt mammai virtuves darbos un arī tik ļoti patīk būt īstai māksliniecei, bet drēbes pēc tam izskatās tik ļoti nožēlojami netīras...


Tad nu vienu dienu ķēros pie darba un uzšuvu priekšautiņu! Te jāsaka lielais paldies Plūmītei, ka viņa savā blogā paradīja kā uzšūt priekšautu pēc labākajiem Montessori pedagoģijas piemēriem. Jo es nekad pati nebūtu iedomājusies, ka priekšautam ir jābūt tādam, ko bērns pats var sev gan uzlikt, gan noņemt. Tā vietā, lai augšējās bantes vietā ieliktu gumiju, bet apakšējās - lipekli, es noteikti tā klasiski abas lentas būtu uzšuvusi sasienamas... un katru reizi, kad mana princese gribētu to uzvilkt vai novilkt (un tas notiek vairākas reizes dienā), dabūtu skriet un tik siet ciet un vaļā, ciet un vaļā... :)
Tad nu re ku rezultāts! Es vēl izgudroju izmantot ūdens necaurlaidīgu vējjaku audumu un tagad ir pavisam vienkārši - pēc lielās izdauzīšanās ar krāsām, priekšautu noslauku ar mitru lupatiņu un gatavs! - to var lietot atkal! :) Milti gan pie šī auduma neīpaši labi pieķeras klāt, bet tam varbūt būs ātri jāuzšuj vēl viens priekšauts no parasta kokvilnas auduma, viens krāsošanas darbiem, bet otrs - kūku cepšanas darbiem!


Ienāc idejukrellēs atkal rīt, jo es pastāstīšu kā pašam mājās pagatvot super ekoloģiskās krāsas!




*There was a wonderful tutorial how to make a child's apron at blog "Plūmītes pasaule" some time ago. And already then I thought that my little daughter needs that as well! Because she likes so much to help me in the kitchen and she loves to be an artist, but the clothes afterwards looks so miserably...
So one day I sewed an apron for my little lady! Here I should say "thanks" to Plūmīte, that in her blog she showed how to make an apron by using the best examples of the Montessori pedagogy. Because I would never imagined the child should be able to take it on and off by himself. In stead of putting the elastic band in the place of higher band and the sticky fabric in the place of lower band, I would sew both bands classically - tied-up... and every time my princess want to wear it (and it happens several times a day), I should run an help her... :)
So, here is the result! I figured out to use waterproof fabric and now it is easy - when the painting is finished, I just clean the apron with water and ta-da! - we can use it again! :) Maybe for the kitchen it is not the best material, because flour don't stick to it, but for that maybe I should sew another apron from simple cotton fabric... one for painting but the other for cooking!
Visit my blog tomorow again, because I will show how to make homemade finger paint!
 

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

Mācāmies skaitīt?

Nesen jau te rakstīju par krāsu spēli, ko uztaisīju savai meitiņai. Un jau toreiz domāju, ka vajadzētu uztaisīt ko līdzīgu arī ar skaitļiem... Tad nu tagad mēs varam mācīties ne tikai saskaitīt cik rokām pirksti, cik gultiņai redeles un cik trepēm pakāpieni, bet arī katram skaitlim atbilstošo ciparu!


*Some time ago I wrote about the color game I made for my daughter. And already then I thought that maybe I should make something similar with the numbers... So now we can try not only to count how much fingers do we have, how much racks the bed has and how much the footsteps the stairs has, but as well we can try to learn the numbers!

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

pirmdiena, 2011. gada 14. novembris

Ah, es laimīgā!

Jau pirms kāda laiciņa man laimējās vinnēt divās loterijās! Tas man bija pavisam liels pārsteigums, jo pirms tam es patiesi nekad neko nebiju laimējusi! Un re ku – divas reizes pēc kārtas :)



Pirmā dāvana, ko es laimēju bija tik ļoti skaisti rožainā mapīte no Ineses! Paldies Tev, Inese, par tik skaisto un tik smalki izcakoto dāvanu! Es apbrīnoju Tavu pacietību :) Un mapīte tik skaisti noderēs kā vieta, kur beidzot vienkopus salasīt visus savus rokdarbu aprakstus! Paldies!



Bet otrā dāvana bija apburošais sarkanais cimdu sunītis no Irēnas! Paldies arī Tev, Irēna, par burvīgo dāvanu! Man vienmēr bija gribējies iegūt savā īpašumā kādu no cimdiem veidotu zvēriņu! Bet diemžēl šī dāvana jau īsti nesanāca man... Mana princese, kad piektdien to ieraudzīja, visu dienu neizlaida ārā no rokām un tagad viņš pie mums mājās tiek rūpīgi auklēts, barots, ieaijāts miegā, aprūpēts un mīlēts! Paldies!


Paldies par tik burvīgām dāvanām!




*Some time ago I was lucky and I won in two giveaways! That was a really big surprise for me, because I had never won any giveaway before! And now – two times in a row!
The first present was the beautiful file folder with roses from Inese! I say „thank you” to Inese for the so beautiful and so perfect present! I admire her patience! And the file folder now will be the perfect place for my handicraft tutorials! Thank You!
But the second present was the charming red doggy from Irena! I say „thank you” to Irena as well for the adorable present! I always have wanted to get a toy made from glove! But unfortunately this wasn’t a present for me... My little princess when saw it on Friday, all day long was keeping the toy in her hands and now at home she properly takes care, feeds, lulls to sleep and loves the toy! Thank You!

otrdiena, 2011. gada 8. novembris

Matu lentas

Pirms kāda laiciņa man draudzene palūdza uzšūt savai meitiņai matu lentas un es aizrāvos un uzšuvu veselas septiņas!



Te nu bija iespēja izmēģināt dažādu puķu veidošanu no Ilzes Sausiņas grāmatas "Dekoratīvi auduma ziedi"! Vispirms izmēģināju taisīt "Dālijas"!
Pavisam vienkāršu:


Pēc tam jau dubultlielu:


Tad tādu pašu sarkani pumpainu:


Vienmēr tajā grāmatā noskatījos uz "jūgendstila ziediem" un, protams, ka izmēģināju arī tos!


Un ļāvos arī fantāzijai un improvizācijai:


Te vismaz viena lenta ārpus sarkani/rozā krāsu gammas :)


Un auduma pom-poms, kas rezultātā tik ļoti atgādināja man savas bērnības kuplās matu sprādzes :D


Nu tagad gan var pucēties kaut katru dienu!







piektdiena, 2011. gada 4. novembris

Starpbrīdis

Man tā pavisam neplānoti un pavisam negaidīti nācās aiziet nelielā blogošanas starpbrīdī, jo Cilvēka Mazulis saslima un man nācās doties viņam līdzi uz slimnīcu. Tagad beidzot atkal esam mājās, ārstēšanās gan vēl kādu laiciņu būs jāturpina mājas apstākļos, bet viss būs labi!
Bet par šo laiku slimnīcā vēlos pastāstīt divas lietas.


Pirmā ir atklājumi pilsētvidē. Mēs bijām tajā bērnu slimnīcā, kas Vienības gatvē un mēs drīkstējām iet ārā. Tad nu to arī ļoti intensīvi katru dienu izmantojām un izstaigājām ļoti daudz. Un izrādās, ka tik ļoti skaļajai un dunošajai Vienības gatvei paralēli iet tik mazas, klusas un romantiskas ieliņas, ar tik mīļu koka apbūvi! No vienas puses Indriķa, Olīvu, Biešu, Gustava, Āpšu, Koku mazās ieliņas man bija atklājums, bet no otras - es tikai kārtējo reizi pārliecinājos, cik patiesībā maz es pazīstu savu dzimto pilsētu un cik ļoti pārsteidzoši krāsaina tā spēj būt!
Par krāsainumu runājot, tā vienu dienu atgriežoties no klusi romantiskas pastaigas, man uznāca kāre iedzert Kolu. Un veikals tieši iepretim slimnīcai mani strauji iemeta pavisam citā realitātē. Kolas tur nebija. Tas, protams, nekas! Toties pārdevējs mani laipni aicināja ieraut kādu graķīti no jau atkorķētajām pudelēm izkārtotām veikala aizvēsturiskajā vitrīnā :D Nu, spriežot pēc attiecības starp veikala tukšajiem plauktiem un iztukšoto glāzīšu skaitu uz letes, manuprāt šai iestādei nopietni vajadzētu padomāt par izkārtnes maiņu no "Pārtika" uz kaut ko vairāk ar grādīgajiem dzērieniem saistītu! Nu labi. Bet Kolu taču man tomēr vēl gribējās! Tad nu mēroju ceļu uz pārdesmit metru attālo kaimiņu veikalu. Tam vismaz jau izkārtne ir "Veikals - Kafejnīca"! Plaukti mazliet pilnāki, ir arī nesen veikts remonts, spriežot pēc automāta, var dabūt arī kafiju, Kola arī bija, bet... tā kā kopā ar pārdevēju "Veikalā - Kafejnīcā" mani sagaidīja dāma ar glāzīti rokās, tad man vismaz ir pilnīgi skaidrs kāds bizness uz Vienības gatves iepretim bērnu slimnīcai rullē :D

Un tā otrā lieta. Nonākot slimnīcā es jutos pagalam draņķīgi. Un vīrs man teica, ka tas, ka es esmu tagad ar bērnu slimnīcā nozīmē tikai to, ka man kaut kas dzīvē šobrīd ir jāiemācās. Un, lai arī cik grūti bija, es mēģināju šo domu paturēt prātā un izprast un saprast, kāpēc. Un es iemācījos.
Runāt. Pastāvēt. Redzēt. Pateikties.
Runāt ar cilvēkiem. Ar svešiem cilvēkiem brīžiem par dziļi personīgām lietām.
Pastāvēt par savējiem.
Redzēt, ka citiem dzīvē nemaz neiet tik viegli. Jo brīžiem man patīk iesūnot savā komforta zonā un tad pienāk brīdis, kad liekas, ka visiem taču ir tikpat silti un omulīgi kā man.
Un es iemācījos pateikties Dievam par to, cik patiesībā mana dzīve ir skaista!

Man tagad ir ļoti daudz jādomā par šo laiku slimnīcā. Par to, cik daudz tur bija vientuļo māmiņu ar saviem slimajiem bērniem, pie kurām pa šo laiku neviens NEVIENS neatnāca ciemos... tur pat bija kāda pavisam maza meitenīte viena pati... bez mammas, bez tēta... slimnīcas māsiņas viņai deva ēst, viņu apkopa un ar viņu spēlējās... Patiesībā ļoti sāpīgi bija apzināties, cik patiesībā šausmīgi vientuļi ir cilvēki mums līdzās...

Tā šodienas sajūta man ir, ka es tā strauji no mazas leiputrijas tiku iemesta realitātē! Un es tagad tik ļoti novērtēju un tik ļoti mīlu savu mazo leiputriju!

Sargiet savus mazos no riebīgiem rudens vīrusiem un novērtējiet to, kas ir jums apkārt!

pirmdiena, 2011. gada 24. oktobris

Aušanas procesā / *Weaving in process

Ja es dzīvotu tur, kur dzīvo stelles, tad paklājs noteikti jau sen būtu pabeigts :D Jo pats aušanas process notiek ļoti ātri! Bet tā kā tur, kur dzīvo stelles, es esmu gaužām reti, tad tā pavisam lēnām un pamazītēm, bet paklājs top!
Te vienkārši atrādu padarīto!


* If I live where the loom lives, then the rug I suppose would be finished already :D Because the weaving process is very fast! But as I’m very very rarely in the place where the loom is, then very slowly but the rug is in the process! I'm just showing what I had made!


ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

Mācāmies krāsas?

Jau kādu laiciņu atpakaļ secināju, ka manai divgadniecei grūti iet ar krāsām. Patiesībā es nemaz nezinu – divos gados bērnam ir jāzina kāds ir katrai krāsai vārds??? Lai nu kā, vairākas reizes ieklīstot pinterest.com plašumos, man prātā palika šāda krāsu mācīšanās spēle!



Un tā kā vienīgais lielais darbs bija atrast koka knaģus, tad diezgan drīz uztapa šī spēle! Un godīgi sakot, es esmu pārsteigta par rezultātu! Pirmkārt, spēle manai jaunkundzei patīk pat ļoti! Vairākas reizes dienā nāk ar to rokās un prasa spēlēt! Un tas man ir ļoti svarīgi, ka es savu laiku neesmu izniekojusi, bet gan esmu uztaisījusi kaut ko bērnam interesantu un attīstību veicinošu un, ja pēc tam mēs varam šo lietu izmantot kopā, tad prieks dubultā!

Un otrkārt. Mērķis bija apgūt krāsas. Mēs to darām tā: meklējam katram knaģim atbilstošo krāsu uz kartona apļa un tad mēģinām to nosaukt! Ja pirmajā reizē mums gāja grūti pat ar pāru meklēšanu, tad šodien tikai pēc dažu dienu spēlēšanās mums pat teikumos jau sāk parādīties krāsas! Nu un kā lai es tagad nepriecājos? :) Spēle savu mērķi pilda! Pat vairāk nekā labi!

Eh, nu jā. Jums nerodas tāds muļķīgs jautājums, kāpēc es šo spēli esmu krāsojusi ar zīmuļiem nevis tā skaisti ar krāsām? Atbilde ir pavisam vienkārša. Es gribēju ar krāsām, bet esot veikalā piemirsu, ka pēdējo reiz, kad ļāvu savai jaunkundzei būt īstenai māksliniecei, nez kāpēc visas krāsas pēc tam bija brūnās :D Tāpēc izlīdzējos ar vienīgo kas mājās bija, proti, ar krāsainajiem zīmuļiem!

Tagad, kad mums tik labi ir veicies ar šo spēli, es prātoju, ka varbūt vajadzētu uztaisīt ko līdzīgu ar skaitļiem? Pēdējā laikā savā nodabā spēlējoties es dzirdu, ka viņa mēģina skaitīt. Viens, divi, pieci... Ja jau ir šāda interese, varbūt ir pēdējais laiks iepazīstināt arī ar skaitļiem?

Kādā vecumā jūsu bērni apguva krāsas un skaitļus?




* Some time ago I noticed that my two year old daughter don’t know the colors. Actually I even don’t know – should children at age two know the names of the colors? Anyway, I had in mind this color game I found several times on pinterest.com!
And as the only big task was to find the wooden pegs I made this game very soon! And honestly I am really surprised about the result! Because my daughter likes this game a lot! She wants to play this several times a day. And it is very important for me to know that I had made something interesting for my child. And if we can spend time together after then I’m happy twice!
The goal was to learn colors. We do it so: we try to find the matching color on the board for every peg and then we try to name it! If in the first time it was hard even to find the matching colors, then today only after few days of playing my daughter has started even to talk about the colors! Of course I’m happy now! :)
Oh, yes! I suppose you have a question why I had made this game with color pencils and not with the nice paint, yes? The answer is very simple. I wanted to do it with paint, but when I was in the shop, I forgot that after the last time I allowed my daughter to be an artist, all the paint in our house was in one color – brown :D
Now when we have such a good experience with this game, I try to figure out, maybe we should make something similar with the numbers? Almost every day I hear that she is trying to count. One, two, five… If she has the interest, maybe it is the time to introduce her with the numbers?

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Medus cālis/*Honey chicken

Šoreiz pārmaiņas pēc uzrakstīšu kādu recepti! Es mājās gatavoju daudz un bieži, bet kaut kā reti sanāk padalīties arī šeit ar savām lieliskajām receptēm, jo slinkums katru dienu fotografēt savas vakariņas :)

Par medus cāli runājot, es jau pietiekami ilgi meklēju ideālo recepti. Esmu izmēģinājusi jau vairākas un arī par šo nevaru teikt, ka tā būtu perfekta... Bet par šo rakstu tāpēc, ka tā ir atšķirīga no vairuma internetā un žurnālos atrodamajām!

Ar ko tā atšķiras? Pirmkārt, mērcei netiek pievienots kečups. Un otrkārt, vistas marināde ir sarežģītāka nekā vienkārši sojas mērce + kartupeļu ciete! Man garšoja, tāpēc gribu padalīties ar recepti arī ar jums!


Sastāvdaļas:
3 vidēja izmēra vistas filejas
Eļļa
Marinādei:
4 ē.k kartupeļu ciete
¼ glāze milti
1 tējk. cepamais pulveris
½ glāze ūdens
½ tējk. sāls
1 ola
1 olas baltums
Mērcei:
Eļļa cepšanai
Ingvers (apmēram 2x2cm liels gabaliņš)
3-4 daiviņas ķiploks
1 tējk sāls
3 ē.k medus
1 tējk. rīsu vīna etiķis
½ glāze ūdens
1 tējk. kartupeļu ciete (sajaukta ar 1 tējk. ūdens)
Sezama sēklas

Lielā bļodā sajauc visas marinādes sastāvdaļas. Noliek malā un ļauj ievilkties vismaz 30 min. Pa to laiku sagriež vistas fileju nelielos gabaliņos. Pievieno vistu marinādei un ļauj nedaudz savilkties.
Katliņā uzkarsē eļļu un vāra vistas gabaliņus apmēram 2 minūtes vai kamēr tie kļūst tādi zeltaini brūni. Ņem ārā un nosusina lieko eļļu uz papīra dvieļiem. (Visus vistas gabaliņus nevāra reizē, tos sadala pa porcijām! Jo, ja visu vistu ieliks reizē, tā salips un sanāks viens milzīgs kunkulis! Man sanāca kādas 3-4 porcijas mazā katliņā.)
Tad gatavo mērci. Uz pannas eļļā apcep smalki sagrieztu ingveru un ķiploku. Pievieno sāli, medu, etiķi un ūdeni. Maisa, kamēr medus izkusis. Sajauc 1tējk. kartupeļu cieti ar 1tējk.ūdens. Pievieno mērcei un uz lēnas uguns vāra apmēram 2 minūtes.
Pievieno vistu mērcei, pārber ar sezama sēklām un gatavs! Pasniedz ar rīsiem!

Lai labi garšo!
Oriģinālā recepte atrodama šeit!


*Today I want to share with you one great recipe! I cook every a lot and every day, but very rarely I share my recipes here, because I’m too lazy to take my dinner pictures every day :)
When we talk about honey chicken I have to say I have tried several different recipes and never found the right one. This isn’t perfect as well, but I share it with you, because it’s different. How? It doesn’t have ketchup in the sauce and the batter is a little bit more difficult than simply soy sauce + corn starch! I liked this honey chicken and the recipe in English you can find here!

ceturtdiena, 2011. gada 13. oktobris

Uz jūru pakaļ kociņiem



Vakar mēs ar ģimeni devāmies uz jūru. Kāds, lai vienkārši pastaigātos, kāds, lai fotografētu jūru, bet es – ar domu salasīt no jūras izskalotus kociņus, akmentiņus un čiekurus!

 Lai gan mums ir savas mīļās un ierastās vietas, kur braucam staigāt gar jūru, tomēr šoreiz nolēmām apmeklēt kādu jaunu un nebijušu vietu. Vienīgais noteikums bija ne pārāk tālu no Rīgas. Tad nu atvērām karti un secinājām, ka mēs esam redzējuši kā jūrā ietek Daugava, Lielupe un Venta, bet nekad neesam bijuši pie Gaujas ietekas jūrā. Divreiz mums nebija jādomā, sakāpām mašīnā un traucāmies jūras virzienā!

Ja mums te pieRīgā paveroties pa mājas logu likās pavisam feins laiciņš – saulaini rudenīga diena, tad pie jūras viss bija pavisam citādāk – stiprs vējš un melna jūra ar baltiem metru augstiem viļņiem!



Bet par spīti stiprā vēja caurpūstai galvai, tik skaļajai jūras šalkoņai, ka nebija iespējams sarunāties, mums bija fantastiska diena! Mana jaunkundze dabūja izskraidīties pa jūrmalas mīkstajām smiltīm, Cilvēka Mazulis piespieda galvu pie tēta krūtīm un no lielā trokšņa aizmiga, tētis varēja izfotografēties un izfilmēties pēc sirds patikas, bet es salasīju daudz pavisam skaistus jūras izskalotus kociņus! Starpcitu, jā, ja jums vajag kociņus, braucat takš apskatīt kā Gauja ietek jūrā! Jo tur bija kur izvērsties! Lielāki un mazāki, pavisam lieli un pavisam sīki, plakani un apaļi, tieši tādi, kādus sirds kāro! Braucat, jo tur pietiks visiem! Pēc akmeņiem un čiekuriem gan tur nebraucat, jo akmeņu tur vienkārši nav, bet čiekuri mežā ir kaut kādi neriktīgi. Nu ja ne neriktīgi, tad vismaz ne tādi, kādus es biju iedomājusies :)


Un Dievs mūs vakar vienkārši lutināja! Jo visapkārt redzami lija lietus, bet mēs nedabūjām ne pilītes :)



                                 Lai Jums jauka diena!

pirmdiena, 2011. gada 10. oktobris

Par klusumu un Dzimšanas dienas kleitu / *About the silence and birthday dress

Eh... Tā, tā, tā – es kratu pirkstu un pārmetoši māju ar galvu... Gandrīz jau mēnesis pagājis, bet no manis ne čiku, ne grabu... nekādas ziņas un nekādu jaunu ierakstu... Es atvainojos Jums mani dārgie sekotāji un lasītāji! Atvainojos – patiesi!
Iepriekš jau rakstīju, ka septembra sākumā mēs no laukiem pārcēlāmies atpakaļ uz pilsētu. Pa šo mēnesi es kopu un kārtoju māju (eh, pašai sevi jālabo – kārtoju dzīvokli!), mēģināju pierast pie domas, ka tagad ar diviem bērniem galā jātiek gandrīz vienai pašai (jo no sirds atļāvu vīram sākt garu ceļu pretī sava sapņa piepildījumam jeb atļāvu katru darbdienas vakaru garas stundas pavadīt augstskolas telpās apgūstot pavisam jaunu profesiju), pēdējās divas nedēļas piestrādāju arī par medmāsiņu, jo ārstēju savus abus mīluļus no traka rudens vīrusa... un tam visam pa vidu vēl pazaudēju savu rokdarbošanās mūzu... eh...
Bet tagad gan! Pēdējās dažas dienas man ir bijušas gana radošas - ir uztapušas gandrīz desmit dažādas matu lentas viena par otru skaistākas un vēl šādi tādi nieki! Bar to visu pavisam drīz!

Bet šodien jums parādīšu savas meitiņas Dzimšanas dienas kleitu, par ko solīju jau vairāk kā pirms mēneša te!

Kleitu šuvu no puķaina kokvilnas auduma, ko vasaras sākumā laimējās nopirkt Abakhanā un volāniem pieskaņoju klāt vienkrāsainus kokvilnas audumus, kas vēl krietnāku laiciņu atpakaļ tika iegādāti Mežrozē! Kleitai piegrieztni konstruēju pati, par paraugu izmantojot jau esošās kleitas!



Sanāca jau labi! Man patika un manai jaunkundzei arī! Tikai es biju pārrēķinājusies ar garumu (nebiju plānojusi tik garu, bet tā nejauši sanāca :D) un kleita sanāca teju līdz grīdai! Tāpēc diemžēl kleita Dzimšanas dienas ballītē mugurā sabija vien apmēram 30min, nu labi, varbūt stundu, jo izrādās, ka ar kleitu līdz zemei nav iespējams palēkāt piepūšamā atrakcijā, ko vecvecāki bija sarūpējuši mazmeitai Dzimšanas dienā :) Tajā nepārtraukti sanāca saķerties un sapīties... tāpēc diezgan ātri skaistā kleita tika nomainīta pret kuplajiem svārkiem un ballīte varēja risināties pilnā sparā :) 



 Uz drīzu tikšanos atkal!

*Eh, I’m really sorry that I haven’t written here so long. But as I already told, at the beginning of September we moved back to city. In this month I was cleaning my apartment, used to new situation that now I have to deal with two kids almost alone (because my husband started to go to university again) and the last two weeks I had to be nurse, because my kids was ill... and plus – I lost mu handicraft inspiration...
But now the last few days were really creative! I have made almost ten beautiful headbands and some other little stuff! About all this - very soon!
But today I want to tell you about my daughter’s birthday dress I promised you here! It is sewed from cotton fabric and the pattern I made myself! I think the dress was great! I liked it and my daughter too! Only it was a bit too long, so after 30 min in birthday party we had to change, because it turned out – it isn’t possible to jump in bouncy castle with a dress till the ground :D So we quickly changed to ruffle skirt and the party was great!


 



pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Stelles/*Loom

Patiesībā šī raksta virsrakstam vajadzētu būt „kad sapņi piepildās”, jo šajā gadījumā patiešām patiesi liels sapnis ir piepildījies :) Jā, es beidzot esmu sākusi piepildīt savas mazās bērnības vienu no lielajiem sapņiem – mācēt aust! Nu mācēt es to vēl īsti nemāku, bet es mācos un lieliem soļiem tuvojos pilnīgam sapņa piepildījumam!


Viss sākās jau pirms dažiem gadiem, kad sāku meklēt, kur var iegādāties stelles. Un izrādījās, ka tas nemaz nav tik vienkārši... Un tad, šī gada pavasarī mani līdz asarām aizkustināja kāds zvans, kur kāds burvīgs cilvēks pavēstīja, ka es varēšu dabūt stelles un vēl pie tam pa ļoti izdevīgām naudiņām!

Vai 16Ls nav fantastiska cena, ja patiesā steļļu vērtība ir 1Ls par cm steļļu platuma (un man ir vidējā izmēra stelles, kas oficiāli ir 1m platas!)??? Par tādu naudu es biju gatava tās kaut vai vienkārši aiztransportēt uz laukiem un nolikt kā nevienam nevajadzīgu mēbeli vai muzeja eksponātu! Jo, manuprāt, stelles vienkārši lieliski iederas un saderas ar lauku mājām, ar lauku dzīves mieru un klusumu...


Bet, jā... Ne jau kā mēbeli es tās pirku un muzeju savās lauku mājās pagaidām neesmu plānojusi ierīkot, bet... diemžēl tām sanāca visu vasaru tā arī nostāvēt neiekustinātām, būt kā nevienam nevajadzīgai mēbelei un kalpot drīzāk kā milzīgam drēbju pakaramajam vai vingrošanas solam manai meitai :) Jo es nebiju, nemūžam nebiju, iedomājusies, ka salasīt pa malu malām visus sīkumus un palīgrīkus, kas nenāca līdzi komplektā, bet bez kuriem aust izrādās nav iespējams, būs tik grūti. Tos nekur vairs neražo un attiecīgi arī nekur nepārdod, vienīgā iespēja ir atrast izbijušus audējus un tad no tiem šos rīkus nopirkt, atpirkt vai cerēt, ka uzdāvinās :)


Pašu svarīgāko lietu, proti, aušanas šķietu man uzdāvināja. Viens tāds man nāca arī līdzi komplektā, bet tas bija tik smalks, ka, manuprāt, uz tā var aust vienīgi ļoti smalkas zīda šalles... hm, bišķiņ par sarežģītu priekš pirmā darba, vai ne? Tad nu pēc vairāku mēnešu meklēšanas tiku pie ļooooti kārotas dāvanas un, šķiet, ka arī virtuāli jāsaka vēlreiz paldies tam eņģelim, kas to man uzdāvināja!
Bet nācās izmantot arī savu un savas ģimenes radošo domāšanu, jo, proti, velku bizi es savilku izmantojot četrus parastus krēslus, bet tādu ierīci kā „riekums” man vīrs vienkārši sanagloja, izmantojot parastu dēli un vislielākās naglas, kādas mājās bija atrodamas!



Ha! Un jūs domājat, ka tad beidzot es varēju sākt aust? Nebūt nē! Tad sākās Morzes ābece un augstākā matemātika jeb, aušanas valodā runājot, velku diegu uzvilkšana! Te nu man jāsaka vislielākais un vissirsnīgākais paldies manai skolotājai Lienei, kura tā vietā, lai baudītu pēdējās sava vasaras atvaļinājuma dienas, divas pilnas dienas pacietīgi visu man rādīja, mācīja un mēs kopīgi uzvilkām diegus manam pirmajam aušanas darbiņam – lupatu paklājiņam!


Bet tagad gan! Tagad gan es varu aust! Diemžēl gan tikai pa sestdienām, jo stelles ir laukos, bet mēs paši jau esam atpakaļ Rīgā... 


Bet šo sestdien es audu! Visu dienu audu! Un, ai!, cik ļoti man patīk! Patīk plānot krāsu pārejas un vērot, sajust un apbrīnot kā lēnām un pamazām veidojas audums manās rokās! Un patīk ieaust savu mīlestību!
 
Mīlestības un sirsnības paklājs man top!     





*In fact, I should title this entry „when dreams come true”, because in this case one really big dream has come true :) Yes, finally I have started to fulfill one of my childhood biggest dreams - to know how to weave!
Everything started some years ago when I started to look where I can buy a loom. It turns out to be very difficult… And then, in spring this year I had one very touching phone call where one adorable person told me that I will get my loom! And besides – for really great price!
Isn’t LVL 16 an adorable price, if normally value of a loom is LVL1 per width cm (and I have  a middle size loom, officially 1m wide!)??? For price like that I was ready to buy it and bring to my summer house just like piece of no one needed furniture or exhibit of museum! Because I think a loom perfectly fits in a summer house, in a piece and silence of country side...
But, yes… I didn’t buy it as a furniture and I haven’t a plan to make museum at my home, but… unfortunately the loom had to stay calm all the summer, had to be as a piece of no one needed furniture and had to serve as a gigantic clothes rack or a gymnastics gadget for my daughter :) Because I had never imagined that it will be so difficult to buy all those small things and instruments without which it isn’t possible to weave but I hadn’t in a loom set. They are not manufactured any more, you can’t buy them anywhere, the only possibility is to find old weavers and buy those things from them or hope that they will make a present to you :)
The most important thing – weaving reed I had as a gift. One reed I had in the loom set, but it was so thin I believe it is suitable only for very thin silk scarf... khm, a little too difficult for the first weaving project, isn’t it? So after several months looking I got a verrrrrry desired gift and I think I have to say thanks once more to this angel!
But in fact I had to use mine and my family’s imagination as well, because when making warp plait I was using simple four chairs, but one instrument made my husband simply from plank and big nails!
Ha! And you think I could start to weave then? No! Then started higher mathematics or talking in weaving language – hoisting of warp threads! Here I have to say the biggest and the most sincere thanks to my teacher Liene, who two long days patiently showed and learned me everything and afterwards I could start my first weaving project – rag rug!
But now yes! Now I can weave! Unfortunately only on Saturdays, because the loom is in country side, but we have already moved back to Riga… But this Saturday I was weaving! And ah!, how much I like it! To plan all those color transitions and to observe, feel and admire how slowly little by little is forming a cloth in my hands! And I like to weave my love in! 


I am making a rug of love and sincerity!

pirmdiena, 2011. gada 5. septembris

Ielūgumi/*Invitation cards


Manai mīļajai meitiņai šodien paliek tieši 2 gadiņi! Laiks ir aizskrējis vēja spārniem... šķiet ka vēl tikko viņa bija manā puncī, bet nu jau 2 gadi... Liela meitene, kurai visu tik ļoti gribās darīt pašai :) Vārds „pati” mums tagad ir pats pats mīļākais vārds!


Šo lielo jubileju mēs šogad nosvinējām jau ātrāk, proti, sestdien, kad jubilāre ar trīs draudzenēm un vienu draugu varēja visu dienu pēc sirds patikas izlēkāties piepūšamā atrakcijā un izpūst gaisā miljons ziepju burbuļus! Un visus viesus mēs uzaicinājām oficiāli – ar mammas paštaisītiem ielūgumiem, jubilāres parakstītiem un nosūtītiem pa pastu :)


Tad nu šodien parādīšu jums ielūgumus – apšūtus ar audumu un dažādām puķēm!

    

Bet par Dzimšanas dienu runājot, noteikti sekos vēl bildes ar dekorācijām un līdz zemei garo princešu Dzimšanas dienas kleitu ;)
Uz drīzu atkal redzēšanos!

*My sweet girl turns two today! Time has run so quickly... already 2 years... Big girl, who likes to do everything on her own!
This birthday we celebrated already on Saturday when our little lady with her friends could jump in bouncy castle all day long and blow a million soap-bubbles! And all guests we invited officially – mama made invitation cards, little lady signed them and sent them by post :)
So today I show you invitation cards – sewed with fabric and different flowers!
But a little more about birthday – later I will definitely show you decorations and long princess Birthday dress ;) See you later!
 



Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...